Latvijā, īpaši pēdējos gados, tēvu loma bērnu audzināšanā pieaug. Tēvi arvien vairāk iesaistās rūpēs par bērnu, ko apstiprina arī dati par tēviem, kuri ir izmantojuši atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. Neskatoties uz demogrāfiskajiem izaicinājumiem, tēvu loma ģimenē un bērnu audzināšanā kļūst arvien nozīmīgāka, veidojot drošu un atbalstošu vidi bērnu attīstībai.
“Tēvu loma bērnu audzināšanā un ģimenes ikdienā kļūst arvien nozīmīgāka, un to apliecina arī pieaugošā tēvu iesaiste bērnu aprūpē. Tēvi ir pelnījuši savu dienu - kā atzinību par atbildību, rūpēm un klātbūtni bērna dzīvē. Tēva diena ir iespēja ne tikai pateikt paldies, bet arī atgādināt, cik būtiska bērna attīstībai ir aktīva abu vecāku iesaiste,” uzsver labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Tuvojoties Tēva dienai, Labklājības ministrija kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni” ietvaros aktualizē tēva lomu adopcijā un ārpusģimenes aprūpē, aicinot sabiedrību ieraudzīt, cik nozīmīga bērna dzīvē ir klātesoša, atbildīga un mīloša tēva esamība. Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par adopciju, mazināt stereotipus un iedrošināt vīriešus apsvērt iespēju kļūt par adoptētājiem, uzsverot, ka bērnam nav nepieciešams ideāls vecāks vai ideāli apstākļi, bet gan uzticams pieaugušais, kurš ir gatavs atvērt savu sirdi un mājas durvis. Atspoguļojot adoptētāju tēvu pieredzes stāstus, ministrija vēlas parādīt, ka lēmums kļūt par tēvu adopcijas ceļā ir iespēja sniegt bērnam ģimenes sajūtu, drošību un mīlestību. Kampaņas centrālais vēstījums “Durvis jau ir. Vai Tu atvērsi savējās?” šajā Tēva dienā skan kā aicinājums ikvienam vīrietim aizdomāties par iespēju kļūt par bērnam nozīmīgāko cilvēku viņa dzīvē. Vairāk uzzini: https://www.lm.gov.lv/lv/kampana-dava-berniem-milosu-gimeni.
Tāpat ikviens aicināts svētdien, 13. septembrī (plkst. 11.00), Rīgā, apmeklēt Vecāku organizācijas rīkoto Tēva dienas gājienu un festivālu. Pulcēšanās notiek pie Brīvības pieminekļa, gājiens norisināsies pa Brīvības ielu, noslēdzoties Vērmanes dārzā, kur ģimenes šo dienu varēs baudīt festivāla gaisotnē. Pasākums apmeklējams bez maksas. Vairāk uzzini: www.tevadiena.lv.
Daži skaitļi un fakti:
- Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 845 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 334 tūkstoši jeb 18,1 % bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Kopš 2017. gada sākuma bērnu skaits samazinājies par 22,2 tūkstošiem jeb 6,2 %. 2026. gada sākumā 62,8 % Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā (15 līdz 64 gadi), un, salīdzinot ar 2025. gada sākumu, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 0,2 procentpunktiem.
- Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. 2025. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes, kas ir vislielākais sieviešu pārsvars visās ES dalībvalstīs. Latvijā vīriešu skaits ir lielāks nekā sieviešu vidēji līdz 35 – 40 gadu vecumu grupai. Vēlāk sieviešu īpatsvars strauji palielinās, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešu.
- 2025. gadā Latvijā piedzima 11 931 bērns – par 956 bērniem jeb 7,4 % mazāk nekā 2024. gadā. Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu. Pērn, tāpat kā iepriekšējā gadā, visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem, 35-39 gadiem un 25-29 gadiem. Vidējais tēva vecums turpina pieaugt.
- 2025. gadā 26,4 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,9 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 5,7 % – pāri ar diviem bērniem, 1,8 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,6 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem. Salīdzinājumam - 2024. gadā 26,6 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,3 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,0 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,2 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.
- Paternitātes pabalstu tēvs var pieprasīt par 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, ko iespējams izmantot 6 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Šo atvaļinājumu var izmantot arī cita persona, kas nav bērna tēvs. 2025. gadā paternitātes pabalstu saņēma 7 475 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 34,4 gadi, bet pabalsta vidējais apmērs sasniedza 865,9 eiro.
- Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kuras kopj slimo bērnu un saņem slimības pabalstu. 2025. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 66 % bija sievietes un 34 % – vīrieši.
- Darba likumā ir noteiktas tiesības, kas ļauj vecākiem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnus vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti, – trīs darba dienas papildatvaļinājuma.
- Kopš 2023.gada ir ieviesta vecāku pabalsta nenododamā daļa 2 kalendāro mēnešu garumā katram no vecākiem. Nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Pēc statistikas datiem ar katru gadu pieaug to tēvu skaits, kuri izmanto vecāku pabalsta nenododamo daļu – ja 2023. gadā vidēji mēnesī bija 122 vīrieši, tad 2024.gadā – 481 vīrietis, bet 2025.gadā – 734 vīrieši.
