Seminārā Daugavpilī pulcējās pārstāvji no Preiļiem, Krāslavas, Rēzeknes, Augšdaugavas un Daugavpils novadiem – pašvaldības policijas, bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālisti, reģionā praktizējoši zvērināti advokāti, sertificēti mediatori un prokurori, kā arī Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pasākums veicināja pieredzes apmaiņu un sekmēja vienotas izpratnes veidošanu par efektīvu atbalsta sniegšanu.
Pirmās paneļdiskusijas “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība” ietvaros piesaistītie speciālisti – Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos, Elvīra Cvečkovska, Daugavpils krīzes centra vadītāja, Valentīna Kepente, Zvērinātu advokātu kolēģijas Latgales tiesu apgabala vecākā, zvērināta advokāte un Inese Briķena, sertificēta mediatore, individuāli praktizējoša juriste diskutēja par valsts nodrošināto juridisko palīdzību īpaši uzsvaru liekot uz starpinstitucionālās sadarbības nozīmi un katra iesaistītā profesionāļa atbildību, lai veidotu koordinētu un efektīvu atbalsta sistēmu.
Vienlaikus tika skaidrots, ka tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību ir personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, valsts vai pašvaldības apgādībā esošām personām, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas krīzes vai smagā materiālā situācijā, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Uzsverot, ka krīzes situācijā cilvēkam ir jāzina, kur vērsties pēc palīdzības, un jābūt pārliecībai, ka valsts nodrošinātais atbalsts – tostarp juridiskā palīdzība – ir reāli pieejams, kvalitatīvs un savlaicīgi sasniedzams.
“Ikviens no jums, pārstāvot savu iestādi, sniedz būtisku ieguldījumu, lai valsts apmaksātā juridiskā palīdzība būtu pieejama tiem iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama. Jūs esat nozīmīgs saiknes posms starp jūsu novados dzīvojošajiem un atbalsta saņemšanas iespējām, palīdzot orientēties pieejamajos pakalpojumos un savlaicīgi saņemt nepieciešamo palīdzību,” norāda Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos.
Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” pētījumā “Tiesībpratības mērījums 2025” konstatēts, ka 64% iedzīvotāju nav informēti par atsevišķu sabiedrības grupu tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, savukārt pētījumu centra SKDS aptauja liecina – tikai 7% respondentu zina, kur šo palīdzību iespējams saņemt.
Tāpēc Tiesu administrācijas pārstāvji semināra laikā mērķtiecīgi iepazīstināja sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļus ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību, kā arī praktiskiem piemēriem no ikdienas darba. Tika analizētas gan tipiskas, gan nestandarta situācijas, sniedzot skaidrus rīcības algoritmus, lai speciālisti dažādās krīzes situācijās spētu savlaicīgi identificēt personas vajadzības un nodrošināt piekļuvi atbilstošam atbalstam.
Visiem semināra dalībniekiem tika dota iespēja interaktīvas aptaujas veidā novērtēt savas spējas aizstāvēt savas un klientu tiesības un intereses, kā arī paust viedokli par uzticību valsts sniegtajiem pakalpojumiem tieslietu jomā. Aptauja aptvēra arī praktisko pieredzi – vai speciālisti paši ir izmantojuši vai ieteikuši klientiem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, mediāciju vai kompensācijas iespējas cietušajiem, kā arī jautāts, kā tiek vērtēta šo pakalpojumu kvalitāte no speciālistu un viņu klientu perspektīvas.
“No profesionālās pieredzes varu secināt, ka mērķtiecīgi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veicinājuši iedzīvotāju izpratni par tiesībām uz valsts apmaksāto juridisko palīdzību un tās saņemšanas kārtību. Vienlaikus joprojām pastāv nepieciešamība skaidrot mediācijas lomu kā efektīvu alternatīvu strīdu risināšanas mehānismu,” norāda Valentīna Kepente, Zvērinātu advokātu kolēģijas Latgales tiesu apgabala Latgales rajona tiesas vecākā zvērināta advokāte.
Otrajā daļā Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas pārstāvji sniedza detalizētu ieskatu valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas un izmaksas procesā, skaidrojot kompensācijas apmēra noteikšanas principus un tā sadalījumu atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un cietušā statusa. Tika izklāstīta arī iesnieguma pieteikšanas kārtība, termiņi un nepieciešamie dokumenti, uzsverot savlaicīgas rīcības nozīmi.
Savukārt otrajā paneļdiskusijā “Valsts kompensācija cietušajiem” piesaistītie speciālisti – Inga Ozola, Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja, Dzintars Zaikovskis, Dienvidlatgales prokuratūras virsprokurors, Elita Praņevska, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības bāriņtiesas vadītāja un Valentīna Kepente, Zvērinātu advokātu kolēģijas Latgales tiesu apgabala vecākā, zvērināta advokāte analizēja praktiskas situācijas, tostarp gadījumus, kad kompensācijas pieprasījums var tikt noraidīts vai izmaksas apmērs samazināts, piemēram, nepilnīgas informācijas, termiņu neievērošanas vai dēļ neatbilstības kritērijiem. Semināra dalībniekiem tika sniegti arī skaidrojumi par biežāk sastopamajiem izaicinājumiem kompensācijas saņemšanas procesā, kā arī ieteikumi, kā profesionāļiem efektīvāk atbalstīt cietušos pieteikumu sagatavošanā un virzībā, lai nodrošinātu viņiem pieejamo valsts atbalstu pilnā apmērā.
“Bāriņtiesas prioritāte ir bērna tiesību un interešu aizsardzība, tostarp nodrošinot, ka bērnam pienākošās kompensācijas un citi finanšu līdzekļi tiek izmantoti viņa labākajās interesēs. Tādēļ iestājamies par šo līdzekļu novirzīšanu uz bērna krājkontu, veicinot viņa finansiālo drošību nākotnē, paredzot iespēju to izlietot bērna vajadzībām ar atsevišķu bāriņtiesas lēmumu arī līdz pilngadības sasniegšanai. Likuma grozījumi ir paplašinājuši mūsu iespējas efektīvāk pārstāvēt bērna intereses un pieņemt viņa labākajām interesēm atbilstošus lēmumus,” uzsver Elita Praņevska, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Valsts kompensācija cietušajiem 2025. gadā tika piešķirta 728 gadījumos, tostarp 293 gadījumos – nepilngadīgām personām. 2026. gadā kompensācijas apmērs ir palielināts, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas pieaugumu – maksimālā kompensācija personas nāves gadījumā sasniedz 3900 eiro (iepriekš – 3700 eiro).
No 01.01.2025. spēkā grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz izmaksāt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības un tā rezultātā iestājusies personas nāve, smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi.
Seminārs Daugavpilī apliecināja, ka, lai nodrošinātu iedzīvotājiem reālu un savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātajam atbalstam, izšķiroša nozīme ir gan profesionāļu zināšanām, gan to aktīvai iesaistei informācijas nodošanā un sabiedrības izglītošanā. Stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un veicinot vienotu izpratni par pieejamajiem atbalsta mehānismiem, iespējams mazināt informētības trūkumu, pārvarēt stereotipus un panākt, ka arvien vairāk cilvēku laikus izmanto sev pienākošās tiesības uz juridisko palīdzību un valsts kompensāciju.
Nākamais sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides seminārs jūnijā notiks Alūksnē. Tiekoties ar konkrētā novada pārstāvjiem un diskutējot par būtiskiem jautājumiem, iespējams identificēt reģionam raksturīgās problēmsituācijas un rast praktiskus risinājumus, kas veicina iedzīvotāju savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijai cietušajiem. Savukārt jau septembrī būs šo semināru cikla noslēdzošais seminārs Rīgā.
Tiesu administrācija īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Pieeja tiesiskumam”. Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam.
