Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Latvija nedrīkst būt atkarīga no agresorvalstu produkcijas. Mūsu drošība ir cieši saistīta ar mūsu ekonomisko neatkarību. Ja mēs mazinām ekonomiskās saites ar agresorvalstīm, mēs stiprinām savu valsti. Līdzšinējie rezultāti rāda, ka pieņemtie lēmumi ir pamatoti un tie ir jāturpina.”
Krievijas agresija Ukrainā turpinās, un Latvija kā robežvalsts īpaši izjūt nepieciešamību stiprināt savu drošību. Valsts drošība nav tikai militārs jautājums – tā ietver arī ekonomisko drošību un spēju nepieļaut atkarību no agresorvalstu precēm.
Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām ES dalībvalstīm. Savukārt ES 2024. un 2025. gadā divos posmos būtiski paaugstināja ievedmuitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī atsevišķiem minerālmēsliem. Tas vēl vairāk ir mazinājis šo preču plūsmu Eiropas tirgū.
Izvērtējot aizlieguma ietekmi, secināts, ka lauksaimniecības preču imports no Krievijas un Baltkrievijas ir būtiski un noturīgi samazinājies. Latvijā imports no Krievijas 2024. gada 11 mēnešos saruka par 30%, bet 2025. gada 11 mēnešos – vēl par 85%. Savukārt imports no Baltkrievijas attiecīgi samazinājās par 12% un 55%. Līdzīga tendence vērojama arī ES kopumā.
Tas apliecina, ka nacionālais importa aizliegums kopā ar ES līmenī paaugstinātajiem muitas tarifiem darbojas un būtiski mazina agresorvalstu produkcijas klātbūtni tirgū.
Vienlaikus noteiktie ierobežojumi nav radījuši negatīvu ietekmi uz pārtikas pieejamību Latvijā – Latvija spēj sevi pilnībā nodrošināt ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem. Daudzās produktu grupās pašnodrošinājuma līmenis būtiski pārsniedz 100%. 2024. gadā Latvijas pašnodrošinājuma līmenis graudaugiem sasniedza 310%, liellopu gaļai un tās produktiem – 261%, olām – 180%, pienam un piena produktiem – 139%, kā arī aitu un kazu gaļai – 113%. Tas nozīmē, ka pārtikas pieejamība Latvijā nav apdraudēta un iedzīvotāji var paļauties uz vietējo ražotāju nodrošinājumu.
Spēja pabarot savus iedzīvotājus ir viens no valsts drošības pamatiem, īpaši situācijā, kad starptautiskā drošības vide ir nestabila.
Ņemot vērā, ka nav mainījušies apstākļi, kuru ietekmē tika noteikts nacionālais importa aizliegums, Zemkopības ierosina pagarināt importēšanas aizliegumu arī pēc 2026. gada 1. jūlija. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā vēl ir jāpieņem Saeimā.
Ar Informatīvo ziņojumu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.
