“ManaBalss.lv” ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem demokrātijas instrumentiem Latvijā, kas ļauj iedzīvotājiem tieši ietekmēt politiskos procesus. Kopš platformas izveides 2011. gadā tā ir kļuvusi par starptautiski atzītu inovāciju demokrātijas stiprināšanā, un 140 iniciatīvas ir nonākušas līdz Saeimas balsojumam, no kurām 81 pārtapusi likumos. Platformas paspārnē darbojas arī “Lemejs.lv” un “Open2Vote.eu” – rīki, kas ļauj organizācijām nodrošināt biedru balsošanu attālināti, droši un caurskatāmi, izmantojot automātisku identifikāciju. Tas nozīmē, ka biedru sapulcēs var piedalīties ikviens biedrs, neatkarīgi no atrašanās vietas, un balsojumi var notikt gan atklāti, gan aizklāti.
Diskusijā I. Breidaks dalījās pieredzē par demokrātijas kultūras izaicinājumiem dažādās organizācijās. Viņš norādīja, ka biedri nereti jūtas kā “viensētnieki” – psiholoģisku iemeslu dēļ atturoties izteikt alternatīvu viedokli, īpaši, ja tas atšķiras no vadības pozīcijas. Situācijās, kad vadītājs vaicā viedokli zālē, ierindas biedram ar vienu balsi ir daudz grūtāk publiski iebilst, jo pastāv risks tikt uztvertam kā opozīcijai piederīgam vai “neērtiem”. Digitālie balsošanas rīki šādas barjeras mazina, ļaujot biedriem droši un brīvi paust savu nostāju, nepakļaujoties sociālajam spiedienam. I. Breidaks uzsvēra, ka biedrības pamatā katram biedram ir viena balss, un šai balsij ir jābūt reāli izmantojamai, nevis tikai formāli deklarētai.
Sanāksmē tika apspriests arī praktisks piemērs no kooperatīvu vides – LLKA biedrs, kooperatīvs “Mežsaimnieks”, jau izmanto digitālās balsošanas rīkus, lai nodrošinātu biedru līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Šī pieredze apliecina, ka digitālie rīki var būtiski atvieglot kooperatīvu pārvaldību, padarot to caurskatāmāku, demokrātiskāku un efektīvāku.
“ManaBalss.lv” darbības rezultāti apliecina, ka digitālā līdzdalība spēj radīt reālas pārmaiņas sabiedrībā. Platformas iniciatīvu rezultātā ir mainītas vai ieviestas 84 likumdošanas normas, tostarp būtiski uzlabojumi publiskajos iepirkumos, piemēram, gala labuma guvēju deklarēšanas prasības. Tāpat pilsoņu iniciatīva ir bijusi izšķiroša Āgenskalna tirgus saglabāšanā kā autonomam, sabiedrībai pieejamam tirgum, kas šodien ir ne tikai kultūrvēsturiski nozīmīga vieta, bet arī tūrisma un vietējās pārtikas popularizēšanas centrs, kur notiek arī lauksaimnieku produkcijas degustācijas un tirdzniecība.
Tikšanās LLKA birojā apliecināja, ka digitālās līdzdalības rīki var kļūt par nozīmīgu atbalstu arī kooperatīvu sektorā, stiprinot biedru iesaisti, caurskatāmību un demokrātisku lēmumu pieņemšanu. LLKA turpinās sadarbību ar “Sabiedrības līdzdalības fondu”, lai izvērtētu šādu rīku plašāku izmantošanu kooperatīvu ikdienas darbā un stratēģiskajā pārvaldībā.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Viļāni ar zīm’pli “Bryunaļa”, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
