Stratēģijas izstrādes ietvaros pērn tika organizētas divas domnīcas, kurās piedalījās politikas veidotāji, valsts institūciju eksperti un nevaldības organizācijas pārstāvji, kas pārstāv dažādas pilsoniskās sabiedrības organizāciju interešu jomas. Notika konsultācijas ar NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komiteju (SPK), kā arī vairākās NVO fonda projektu īstenotāju aptaujās tika iekļauti jautājumi, lai noskaidrotu plašāka nevalstisko organizāciju (NVO) loka viedokli par būtiskiem NVO fonda turpmākās attīstības jautājumiem.
Tāpat stratēģijas izstrādē tika izmantoti arī pētījuma “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana” (2023–2024) rezultāti un secinājumi, kā arī ņemti vērā revīzijas ziņojuma “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” ieteikumi. Šī pieeja ļāva stratēģijas izstrādē apvienot gan institucionālo skatījumu, gan NVO sektora pieredzi, gan neatkarīgu izvērtējumu secinājumus, nodrošinot visaptverošu un datos balstītu pamatu NVO fonda turpmākajai attīstībai.
“Valsts budžeta programma “NVO fonds” ir tikai viens no instrumentiem saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā Latvijā, taču vienlaikus tas ir būtisks atbalsta mehānisms pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai un nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai. Mūsu ieskatā ir īpaši svarīgi, lai, sadarbojoties ar NVO sektoru, mēs skaidri definētu programmas sasniedzamos rezultātus un pēc tam spētu tos mērķtiecīgi izvērtēt, analizējot projektu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā kopumā un programmas mērķu sasniegšanā,” atzīst SIF Projektu konkursu un uzraudzības nodaļas vadītāja Ieva Plūme. Šī stratēģija ir nozīmīga gan nevalstiskajām organizācijām, gan sabiedrībai kopumā, jo tā veicina saliedētāku, demokrātiskāku un uz līdzdalību vērstu valsts attīstību.
Stratēģija paredz trīs galvenos darbības virzienus. Pirmais virziens ir NVO darbības stiprināšana. Tas nozīmē atbalstu organizāciju ikdienas darbībai, lai tās varētu attīstīties, piesaistīt jaunus biedrus un brīvprātīgos, kā arī stiprināt profesionālās prasmes. Šī virziena rezultātā tiek sagaidītas spēcīgākas, profesionālākas un finansiāli stabilākas NVO visā Latvijā.
Otrais virziens ir sabiedrības iesaistes veicināšana. Tas paredz iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību brīvprātīgajā darbā, iniciatīvās, pasākumos un diskusijās, kā arī izglītojošas aktivitātes sabiedrības izpratnes veicināšanai. Šī virziena rezultātā tiek sagaidīta plašāka iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajos procesos, augstāka uzticēšanās un saliedētāka sabiedrība.
Trešais virziens ir NVO interešu pārstāvības stiprināšana. Tas nozīmē atbalstu organizācijām, lai tās varētu profesionāli pārstāvēt sabiedrības intereses valsts un pašvaldību līmenī, piedalīties darba grupās un sniegt priekšlikumus politikas veidošanā. Šī virziena rezultātā tiek sagaidīti lēmumi, kas vairāk balstīti sabiedrības vajadzībās. Stratēģijas īstenošanā būtiska loma ir sadarbībai starp nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām, pašvaldībām un kopienām. Tas palīdz efektīvāk risināt sabiedrības izaicinājumus.
Līdz 2028. gadam tiek sagaidīts, ka Latvijā būs vairāk spēcīgu un profesionālu NVO, lielāka iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajos procesos, kvalitatīvāka sadarbība starp sabiedrību un valsts institūcijām, kā arī saliedētāka sabiedrība ar augstāku savstarpējo uzticēšanos un izpratni par demokrātiju un līdzdalību. Plānots, ka turpmāk lielākā daļa atbalstīto projektu – vairāk nekā 85% – būs vērsti uz sabiedrības iesaistes un līdzdalības veicināšanu NVO darbībā. Tāpat būtiska daļa projektu, līdz pat 85%, stiprinās NVO spēju pārstāvēt sabiedrības intereses un aizstāvēt tās valsts un pašvaldību līmenī.
NVO fonda stratēģija 2026.–2028. gadam
Tāpat Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome pieņēma zināšanai valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” 2025. gada izvērtējumu.
Izvērtējumā analizēta atklātā projektu konkursa organizēšanas norise, kā arī 2025. gadā īstenoto 43 mikroprojektu ieviešana. Tajā apkopota informācija par projektos iesaistītajām mērķa grupām, īstenotajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem, balstoties uz projektu īstenotāju iesniegtajiem pārskatiem.
