Droša fiskālā politika un atbildīgs valsts budžets
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālajiem noteikumiem, kā arī valdības izvirzītajām prioritātēm 2025. gadā izstrādāts likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Budžetā paredzēti papildu ieguldījumi valsts drošībai, demogrāfijai un izglītībai, vienlaikus rodot līdzsvaru starp aizsardzības vajadzībām, sociālo atbildību un valsts fiskālajām iespējām. Budžeta pakete sagatavota ciešā dialogā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai pievienots Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols, panākot vairākas būtiskas vienošanās ar pašvaldībām. Tāpat saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas (EK) novērtējums par budžeta atbilstību visām prasībām.
Lai nodrošinātu valdības prioritāšu finansēšanu un vienlaikus stiprinātu publisko finanšu ilgtspēju, 2025. gadā īstenoti plaši izdevumu pārskatīšanas un optimizācijas pasākumi. To rezultātā valsts pamatbudžeta izdevumi 2026. gadā samazināti par 243,4 miljoniem eiro, savukārt vidējā termiņā no 2026. līdz 2028. gadam – par 844,1 miljoniem eiro. Budžeta sagatavošanas procesā aktualizēti vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumi un fiskālo risku prognozes 2025. – 2029. gadam, kas kalpoja par pamatu pieļaujamā papildu finansējuma apmēram.
Aktivizējot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumiem, rasta iespēja piešķirt ievērojamu papildu finansējumu drošībai, vienlaikus nepārkāpjot nacionālos un ES fiskālos noteikumus. Budžeta ietvarā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) katru gadu, veidojot drošības spilvenu makroekonomisko risku gadījumiem. Saskaņā ar NATO definīciju Latvijas aizsardzības finansējums jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP.
Apjomīgas investīcijas un valsts noturības stiprināšana
2025. gadā panākts būtisks izrāviens ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanā, no budžeta izmaksājot vairāk nekā 1,2 miljardus eiro – vēsturiski lielāko apjomu un divkāršu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Saņemts EK pozitīvs lēmums par Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumiem, kas ļāva pārstrukturēt 470 miljonus eiro jeb 10% no programmas finansējuma drošības un aizsardzības vajadzībām, vienlaikus pagarinot investīciju īstenošanas termiņu līdz 2030. gadam.
Šī gada oktobrī parakstīti saprašanās memorandi ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par EEZ un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam, nodrošinot Latvijai aptuveni 91,5 miljonu eiro finansējumu civilās aizsardzības infrastruktūras stiprināšanai, zaļajām inovācijām un korekcijas dienestu attīstībai. Šie ieguldījumi būtiski stiprina valsts noturību un sabiedrības drošību ilgtermiņā.
Vienlaikus izstrādāts un MK apstiprināts jauns regulējums pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai, uzraudzībai un izbeigšanai, kā arī noteikti jauni pašvaldību finanšu kapacitātes un ilgtspējas kritēriji aizņēmumu un galvojumu izvērtēšanai, veicinot atbildīgu investīciju plānošanu un fiskālās disciplīnas ievērošanu pašvaldību līmenī.
Atbalsts strādājošajiem, uzņēmējiem un reģionu attīstībai
2025. gadā turpināta stabila un prognozējama nodokļu politika, tostarp ieviesta darbaspēka nodokļu reforma, pārejot uz fiksēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, savukārt 2026. gadā tas tiks paaugstināts līdz 550 eiro mēnesī, pozitīvi ietekmējot aptuveni 95% strādājošo. Vienlaikus ieviesti risinājumi investīciju vides uzlabošanai, tostarp alternatīvs uzņēmumu peļņas sadales aplikšanas režīms ārvalstu investoru piesaistei un pielāgots uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums kapitāla piesaistes veicināšanai.
Administratīvā sloga mazināšanai vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas prasības, mainīta nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana un pārcelta obligātā e-rēķinu aprite līdz 2028. gadam. Vienlaikus vienkāršotas prasības akcīzes regulējumā un PVN piemērošanā, digitalizēti dažādi procesi, kā arī ieviesti PVN atbrīvojuma sertifikāti diplomātiskajām pārstāvniecībām.
Efektīvāka pārvaldība, revīzija un finanšu tirgus attīstība
Būtiskas strukturālās reformas īstenotas arī Finanšu ministrijas resorā, reorganizējot Valsts ieņēmumu dienestu (VID), integrējot Izložu un azartspēļu uzraudzības funkcijas un izveidojot Nodokļu un muitas policiju. No 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija darbosies kā atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde iekšlietu ministra pārraudzībā, savukārt no 2026. gada 1. aprīļa azartspēļu un izložu uzraudzības funkcijas tiks koncentrētas VID.
Revīzijas jomā pabeigti ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda noslēguma auditi, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu slēgšanas auditi, kā arī 2025. gada februārī EK iesniegts noslēdzošais revīzijas ziņojums par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmu.
Finanšu tirgus politikas jomā pieņemti lēmumi konkurences un finansējuma pieejamības stiprināšanai, tostarp radot iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar sākotnējo kapitālu no viena miljona eiro, paplašinot krājaizdevu sabiedrību kreditēšanas iespējas un nodrošinot augstu digitālās noturības un kiberdrošības līmeni finanšu sektorā.
Finanšu ministrijas 2025. gadā īstenotie pasākumi kopumā veido stabilu pamatu Latvijas ilgtermiņa attīstībai. Stiprinot fiskālo disciplīnu un publisko finanšu pārvaldību, vienlaikus nodrošināta valsts drošības finansēšana, atbalsts strādājošajiem un uzņēmējdarbībai, kā arī ilgtspējīga investīciju plūsma valsts un reģionu attīstībai. Administratīvā sloga mazināšana, strukturālās reformas un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana veicina prognozējamu un caurspīdīgu vidi gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem. Pieņemtie lēmumi stiprina Latvijas noturību mainīgos ģeopolitiskajos apstākļos un apliecina atbildīgu fiskālās politikas īstenošanu nacionālā un Eiropas līmenī.
