No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.
Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos pēc straujā inflācijas lēciena 2022.–2023. gadā, kā arī patērētāju konfidences pakāpenisko uzlabošanos pēc 2022. gada, Krievijai iebrūkot Ukrainā.
Vienlaikus ārējais sektors pērn bijis vājāks, preču un pakalpojumu eksportam palielinoties tikai par 0,1%, kamēr imports līdz ar straujo iekšzemes pieprasījuma un investīciju pieaugumu palielinājies par 5,7%. Labāka attīstība pērn bijusi pakalpojumu eksportā, kas palielinājies par 1,0%, taču gada pēdējā ceturksnī izaugsmi piebremzējis kritums transporta pakalpojumu eksportā, tajā skaitā kravu tranzītā un aviopārvadājumos. Preču eksports, neskatoties uz straujo apstrādes rūpniecības pieaugumu, pērn saglabājies vājš, salīdzinājumā ar 2025. gadu samazinoties par 0,3%.
Nozaru griezumā būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē pērn nodrošinājušas būvniecības, tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozares, kas augušas attiecīgi par 9,0%, 2,7% un 4,7%. Vienlaikus atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad izaugsmi balstīja galvenokārt ar sabiedrisko sektoru saistītās nozares, spēcīga izaugsme pērn bija fiksēta praktiski visās biznesa nozarēs, izņemot transportu, kā arī laika apstākļu ietekmētās mežsaimniecības un enerģētikas nozares.
Arī 2026. gadā prognozējama salīdzinoši spēcīga ekonomikas izaugsme, par ko signalizē gan Latvijas tirdzniecības partnervalstu augstākas izaugsmes prognozes, Latvijas uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju tālāka uzlabošanās, kā arī jau pieejamie mēnešu dati par atsevišķu nozaru darbības rādītājiem.
Vienlaikus ar IKP pērnā gada datiem piektdien publicēti mazumtirdzniecības rādītāji, kas parāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās šā gada janvārī, salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, pieaudzis par 6,1%. Tas ir augstākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada novembra. Pieaugumu mazumtirdzniecībā nodrošināja nepārtikas preču un degvielas tirdzniecība, kas palielinājās attiecīgi par 9,5% un 11,4%, bet pārtikas preču noiets gada griezumā saruka par 1,7%, ko turpina ietekmēt augstais cenu līmenis. Patēriņa cenu pieaugums pārtikas precēm kopš pērnā gada augusta samazinās, tomēr tas joprojām pieaug ievērojami straujāk, nekā nepārtikas precēm, kas atspoguļojas arī zemākos mazumtirdzniecības apjomos. Pieņemot, ka šā gada laikā turpinās pieaugt iedzīvotāju privātais patēriņš, mazumtirdzniecības apjomi 2026. gadā kopā varētu pieaugt par 3–4%. Šā gada pirmajā pusē pret pērnā gada attiecīgo periodu visticamāk turpināsies strauja izaugsme, taču gada otrajā pusē paredzams, ka izaugsmes tempi saruks augstas bāzes ietekmē.
Finanšu ministrija februāra sākumā ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes, paredzot, ka IKP salīdzināmās cenās 2026. gadā varētu palielināties par 2,6%. Nākamajos gados IKP pieaugums prognozēts 2,5–2,7% robežās.
