Latvijas–Norvēģijas līdzšinējā sadarbība
"Latviju un Norvēģiju jau izsenis vieno ciešas attiecības. Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas deviņdesmito gadu sākumā līdztekus citām Ziemeļvalstīm atzina Latvijas atjaunoto neatkarību. Likumsakarīgi, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības ir piedzīvojušas strauju attīstību. Norvēģija sniedza Latvijai atbalstu un noderīgus padomus brīžos, kad mums bija jādara viss iespējamais, lai veicinātu Latvijas integrāciju eiroatlantiskajā telpā. Ar mūsu draugu atbalstu to esam sekmīgi paveikuši," pēc tikšanās ar Norvēģijas kroņprinci Hokonu un kroņprincesi Meti Māritu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents atsaucas uz virkni projektu, kas Latvijā īstenoti ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību, atbalstot nevalstisko organizāciju darbību, izglītību, reģionālo attīstību un zaļās tehnoloģijas, mazinot klimatu pārmaiņas, kā arī sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu. Pateicoties Norvēģijas piešķirtajam finansējumam, Rīgas Juridiskajā augstskolā izveidota padziļināta studiju programma, kas veltīta Eiropas Savienības tiesībām un ekonomikai un ir pieejama dalībniekiem no Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, Centrālāzijas un Rietumbalkāniem. "Šī sadarbība sniedz reālu ieguldījumu plašākā Eiropas kaimiņu reģiona attīstībā," uzsver R. Vējonis.
Partneres drošības jomā
Mūsdienās abas valstis ir ļoti ciešas partneres Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, esot uzticami sabiedrotie NATO. Valsts prezidents izteica pateicību Norvēģijai par ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā – dalību NATO paplašinātajā klātbūtnē Lietuvā un NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Tāpat R. Vējonis norādīja uz ļoti labo sadarbību abu valstu nacionālo bruņoto spēku starpā ne tikai Afganistānā ISAF misijas laikā iepriekš, bet arī pašlaik.
"Vienlaikus īpaši vēlos uzsvērt ciešo sadarbību, kas izveidojusies starp Latvijas un Norvēģijas cilvēkiem. Tas vieno mūsu valstis, izraisa abpusēju interesi. Tas savukārt ļauj mums ciešāk attīstīt gan kultūras, gan tūrisma, gan arī cita veida sadarbību," viņš akcentēja.
Latvijas–Norvēģijas Biznesa forums
Norvēģijas kroņprinča un kroņprinceses vizītes Rīgā ietvaros norisinās arī divpusējās sarunas par turpmākajiem divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Piemēram, Latvijā viesojas Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretārs Rojs Angelvīks (Roy Angelvik), kas tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu pārrunās sadarbības paplašināšanas iespējas inovāciju, finanšu, enerģētikas, rūpniecības, būvniecības, kā arī jaunuzņēmumu jomā. Tāpat plānots pārrunāt arī sadarbības iespējas izglītības jomā, tostarp par iespējām veidot kopīgas studiju programmas, sadarbības projektus un studentu apmaiņas pasākumus.
Vienlaikus ekonomikas ministrs A. Ašeradens tikšanās laikā plāno aktualizēt jautājumu par arestētā Latvijas zvejas kuģa "Senator" lietu. "Latvijas un Norvēģijas ciešās divpusējās attiecības veido labu pamatu, lai risinātu arī sarežģītus jautājumus, tādus kā sniega krabju nozveja. Par šo jautājumu turpināsies diskusijas ekspertu līmenī, un es ceru, ka tiks atrasti risinājumi šai situācijai," savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidents.
Latvijas–Norvēģijas Biznesa forumā paredzēts meklēt reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas, īpaši inovācijas un zaļās enerģijas tehnoloģiju jomās, kā arī jaunuzņēmumu un veselības tūrisma jomās. Biznesa forumā piedalīsies uzņēmēji no Norvēģijas, Norvēģijas uzņēmumi, kuri jau strādā Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmumi, kuriem ir interese sadarboties ar Norvēģijas uzņēmējiem un attīstīt savu biznesu Norvēģijā.
Latvijas–Norvēģijas tirdzniecības bilance
Norvēģija ir Latvijai nozīmīga eksporta partnervalsts. Atbilstoši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem 2017. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Norvēģiju bija 515,4 miljoni eiro, kas ierindoja Norvēģiju 16. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Norvēģiju sasniedza 416,1 miljonu eiro, kas veido 2,6% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports bija 99,3 miljonu eiro apmērā, kas veido 0,6% no Latvijas importa.
2017. gadā Norvēģija bija Latvijas 11. nozīmīgākā eksporta un 28. nozīmīgākā importa partnere. Tirdzniecības bilance ar Norvēģiju bija pozitīva (316,9 miljoni eiro).
Galvenās eksporta preces: koksne un tās izstrādājumi (20,31%, lielākoties namdaru darinājumi un kokmateriāli), kā arī metāli un to izstrādājumi (19,14%, lielākoties metālkonstrukcijas).
Galvenās importa preces: dzīvnieki un lopkopības produkcija (28,28%, teju vienīgi svaigas un saldētas zivis), kā arī minerālie produkti (19,28%, kuru starpā grants, drupināti akmeņi, kā arī elektroenerģija).
