Tiesībsardze Karina Palkova: “Šādas situācijas nav pielīdzināmas gadījumiem, kad cilvēks darba attiecības izbeidz pēc savas brīvas izvēles. Ja darba attiecību pārtraukšanu izraisījuši darba devēja pārkāpumi vai citi svarīgi apstākļi, bezdarbnieka pabalsta izmaksas atlikšana var radīt cilvēkam nesamērīgu slogu un būtiskas grūtības nodrošināt iztiku. Cilvēkam, kurš ir bijis spiests aiziet no darba, lai aizsargātu savas tiesības un intereses, nevajadzētu nonākt situācijā, kurā par šo soli viņš faktiski tiek papildus sodīts ar ilgāku gaidīšanu uz sociālo nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski, lai regulējums ņemtu vērā atšķirību starp brīvprātīgu darba attiecību pārtraukšanu un situāciju, kad cilvēkam nav bijusi reāla iespēja darbu turpināt.”
Ņemot vērā saņemtos iedzīvotāju signālus un Satversmē nostiprinātās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā, tiesībsardze ir aicinājusi Labklājības ministriju izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu. Tiesībsardze rosina noteikt, ka gadījumos, kad darba līgums uzteikts saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts uzreiz.
Labklājības ministrija aicināta sniegt viedokli par iespējamiem risinājumiem līdz 2026. gada 1. oktobrim.
