Atbilstoši Eurostat datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā 2023. gadā pēc darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem (gender pay gap). 2023. gadā sievietes saņēma vidēji par 19% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Vidēji ES-27 tie bija 12% 2023. gadā.
Kā liecina Labklājības ministrijas (LM) tīmekļvietnē publiskotā informācija, vien pirms dažām dienām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts publiskoja Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu 2025. gadam. Latvija ar 56,7 punktiem ieņem 24. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā dzimumu līdztiesības jomā ir novērojami uzlabojumi, taču kā liecina 2025. gada rezultāti – atšķirība starp Latvijas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem pieaug. Eiropas Savienības indekss 2025. gadā ir 63,4 punkti no 100 punktiem, rakstīts LM tīmekļvietnē. Kopš 2015. gada Latvijas indekss ir uzlabojies par 3,7 punktiem, bet kopš 2020. gada – par 0,4 punktiem. Uzlabojums galvenokārt saistīts ar zināšanu jomu, raksta LM. Kāpēc Latvijai neizdodas “izrauties” no nevienlīdzības saitēm un vai tam ir kāds racionāls skaidrojums, to mēģināsim analizēt 12.decembra domnīcā par dzimumu un arī vecuma diskrimināciju. Darba tirgus sadalījuma intensitāte “sieviešu” un “vīriešu” profesijās ir visaugstākā starp ES dalībvalstīm.
Līdzīgi ir saistībā ar vecuma diskrimināciju. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem vecuma grupā 25–54 gadi nodarbinātības līmenis 2024.gadā bija 81,8%, savukārt vecuma grupā 55–74 nodarbinātības līmenis bija jau tikai 71,9%, taču pēdējos gados tam ir tendence pieaugt. Vecuma diskriminācija Latvijā izpaužas ne tikai kā “senioru problēma”, bet arī skar jauniešus – tāpēc sabiedrībai un darba devējiem jāatzīst, ka vecums (jauns vai vecs) nav pašmērķis. Nepieciešama iekļaujošāka, uz kompetencēm balstīta pieeja darba tirgū, jo īpaši fokusējoties uz paaudžu solidaritāti. Tas palīdzētu izmantot visu sabiedrības potenciālu, mazināt darbaspēka trūkumu un veidot taisnīgāku sabiedrību. Svarīgs faktors ir stereotipi un aizspriedumi: piemēram, seniori tiek uzskatīti par mazāk mobiliem, vecmodīgiem vai neatbilstošiem mūsdienu digitālajām prasībām, bet jaunieši – par nepieredzējušiem vai nestabiliem, jo bieži maina daba vietu.
Vecums mūsdienās kļūst par šķērsli iekļaujošam darba tirgum un labākiem darba nosacījumiem salīdzinājumā ar jaunāko paaudzi. To lieliski pierāda statistika. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gadā (pēdējie pieejamie dati) visaugstāko bruto algu saņēma darbinieki vecuma grupā 30–39 gadi (1828 eiro), tam seko strādājošie vecuma grupā 40–49 gadi ar vidējo bruto algu 1728 eiro. Tālāk, pieaugot vecumam, vidējā bruto alga samazinās, un strādājošie 50–59 vecuma grupā saņēma tikai par 2 eiro mazāk nekā strādājošie vecuma grupā 20–29 gadi. Kur paliek pieredze un laika gaitā uzkrātās zināšanas? Darba tirgus seko saviem nerakstītiem likumiem.
Vecuma diskriminācija Latvijā mūsdienās kļuvusi redzamāka, jo sabiedrības novecošana un darbaspēka trūkums aktualizē jautājumu gan par jauniešu, gan senioru iespējām darba tirgū. Pēdējo gadu aptaujas arī rāda, ka vecums ir visbiežāk pieminētais diskriminācijas iemesls.
Domnīca notiek ar projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” atbalstu.
