Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, nepārtraukti sākot no maija nokrišņu daudzums atsevišķos pierobežas reģionos pārsniedza mēneša normu par vairāk nekā 100%, radot lielu mitrumu, dubļus un ūdens uzkrāšanos būvlaukumos. Darbi tiek veikti sarežģītos un izaicinošos apstākļos, kur bieži nepieciešama speciāla piekļuves infrastruktūra – piemēram, laipas, pontoni vai koka segumi. Dažviet tehnikai nav iespējams piekļūt, līdz ar to darbus iespējams turpināt tikai brīžos, kad laikapstākļi stabilizējas.
No šā gada maija līdz šim laikapstākļi ir bijuši īpaši nelabvēlīgi – labākajā gadījumā bijušas tikai četras dienas bez lietus. Taču arī šajās dienās darbi ne vienmēr varēja atsākties, jo zemes un grunts mitruma līmenis bija tik augsts, ka tehnika vienkārši nespēja pārvietoties. Lai atsāktu pilnvērtīgus darbus, primāri ir jāgaida, kad ūdens līmenis būvlaukumos samazinās līdz drošai darba veikšanai.
“Mūsu komanda turpina darbu arī ļoti izaicinošos apstākļos – purvainajās un grūti sasniedzamās zonās, kur piegāde un iekārtošanās ir sarežģīta. Drošība mūsu darbā vienmēr ir pirmajā vietā, un augstais ūdens līmenis šobrīd neļauj nodrošināt atbilstoši drošus darba apstākļus. Valsts austrumu robežas izbūve ir drošības prioritāte, un darbi ar pilnu jaudu tiks turpināti, tiklīdz laikapstākļi to atļaus. Šobrīd notiek elastīga darbu plānošana un resursu pārgrupēšana, lai maksimāli efektīvi izmantotu brīžus, kad darbu veikšana ir iespējama,” uzsver Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Publicitātes foto.
Neraugoties uz sarežģījumiem, līdz šim jau ir izbūvēti aptuveni 250 kilometri robežžoga Latvijas–Krievijas robežas posmos, un žoga izbūve šajā virzienā tuvojas noslēgumam – atlikuši vien 19 kilometri, kuru izbūves termiņš ir saistīts ar laika apstākļiem. Ekspluatācijā nodoti arī četri trošu tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi. Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir pabeigta, un šobrīd turpinās rokādes ceļu izbūve, īpaši Riču ezera apkaimē, lai savienotu jau izveidotos infrastruktūras posmus un nodrošinātu operatīvu robežsargu kustību.
Valsts nekustamie īpašumi turpina ciešu sadarbību ar būvniekiem un citām iesaistītajām institūcijām, lai operatīvi pielāgotos mainīgajiem apstākļiem un nodrošinātu projekta nepārtrauktību, cik vien iespējams.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
