Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Jaunās paaudzes iesaistīšana lauksaimniecībā ir nenoliedzami svarīga nozares pastāvēšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Jaunie lauksaimnieki ir labi izglītoti, atvērti jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, attīsta augstākas pievienotās vērtības produktus, veicina īsās piegādes ķēdes un inovācijas, veidojot nozari efektīvāku un pievilcīgāku. Uzskatu, ka Kopējā lauksaimniecības politikā ir jāparedz īpašs atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, kas palīdz pārvarēt sākotnējās finanšu grūtības. Vienlaikus visos veidos ir jāuzlabo arī dzīves kvalitāte lauku apvidos, un tas ir jārisina valstiskā līmenī.”
Paaudžu nomaiņai ir svarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts, sniedzot jaunajiem lauksaimniekiem piekļuvi izglītībai, konsultācijām un finanējumam, piemēram, kredītiem. Nozīmīgs ir ienākumu atbalsts jauno uzņēmēju saimniecību izveides posmā, lai mazinātu finanšu grūtības. Tāpat jāievieš mērķtiecīgi atbalsta pasākumi, piemēram, finansiāls atbalsts uzņēmējiem, kuri sāk nodarboties ar lauksaimniecisko darbību kā vienīgo ienākumu avotu, kā arī jāparedz pasākumi finanšu drošībai, ja sarūk ieņēmumi. Un, kas ir ļoti svarīgi – tiešajiem maksājumiem beidzot jākļūst vienlīdzīgiem, lai līdz 2028. gadam konkurences apstākļi vienotajā ES tirgū būtu vienlīdzīgi.
Tāpat ministrs uzvēra, ka jauniešu piesaistīšanai lauku reģioniem nepietiek tikai ar finanšu atbalstu lauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai. Vienlaikus ir jāuzlabo dzīves kvalitāte laukos un jānodrošina stabilitāte perspektīvā. Lauku apvidos svarīga ir dažādu ļaudīm ikdienā nepieciešamu pakalpojumu un infrastruktūras attīstīšana, investīciju un kreditēšanas pieejamība, kā arī pasākumi jauniešu ienākumu stabilizēšanai. Jāstrādā pie lauksaimnieka profesijas prestiža celšanas, informatīvās kampaņās un pasākumos demonstrējot mūsdienīgu lauksaimniecību, kas ietver precīzās tehnoloģijas un datorizētas darbu vadības sistēmas, darbu automatizāciju, robotikas izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā u.c.
Pēc “Eurostat” datiem ES 2020. gadā līdz 57,5% lauksaimnieku bija vecāki par 55 gadiem.
Latvijā – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 2020. gadā lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums bija 57,3 gadi (2010. gadā – 55,7 gadi).
