DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Armands Krauze: KLP jāsaglabā kā nozīmīga politika ar spēcīgu budžetu arī pēc 2027. gada  

Svētdien un pirmdien, 6. un 7. jūlijā, zemkopības ministrs Armands Krauze Tallinā (Igaunijā) tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Ignasu Hofmanu(Ignas Hofmanas) un Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministru Hendriku Johannesu Terras (Hendrik Johannes Terras), lai pārrunātu iespējamās pārmaiņas un nostāju Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanā pēc 2027. gada, ES daudzgadu budžetu un Baltijas valstu pārtikas nodrošinājumu.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem ir vienota nostāja, ka Eiropas Savienībā ir jābūt spēcīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai. Tādēļ ES daudzgadu budžetā ir jāparedz atbilstošs KLP finansējums. Baltijas valstīm ir īpaši svarīgi, lai lauksaimniekiem no 2028. gada būtu izlīdzināts ES tiešo maksājumu atbalsts. ES budžetā ir jāparedz atbalsts lauku attīstībai, un īpašu atbalstu sagaida ES Austrumu reģionu lauku apvidi, kas pašlaik atrodas īpaši problemātiskos sociālekonomiskos apstākļos.

Ministri apsprieda Eiropas Komisijas (EK) ieceri pēc 2027. gada ES daudzgadu budžetā visiem fondiem ieviest vienotu pieeju. Šāda nozaru vienādošana raisa bažas, ka var tikt ignorētas lauksaimniecības un lauku apvidu īpašās vajadzības un KLP stratēģiskā nozīme pārtikas neatkarības nodrošināšanā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Esmu stingri pārliecināts, ka arī pēc 2027. gada KLP jāsaglabā kā nozīmīga politika ar spēcīgu budžetu, sniedzot atbalstu gan ienākumiem, gan lauku attīstībai. Ir jābūt drošībai par KLP nākotni, garantējot pietiekamu un mērķtiecīgu budžetu, atbilstošu KLP mērķiem, kas nodrošina lauksaimniecības un pārtikas ražošanas stabilitāti un veicina attīstību.”

Ministri sniedza pārskatu par pārtikas apgādes sistēmu katrs savā valstī, apsprieda pārtikas piegādes ķēžu noturību un valstu pašreizējo gatavību krīzēm. Sabiedrības nodrošinājums ar pārtiku ir valsts un visa reģiona drošības jautājums, tāpēc ministri atzinīgi novērtēja ieceri par vienota pārtikas nodrošinājuma tīkla veidošanu Baltijā krīzes situācijām.

Starptautiskā projekta “Miera maize” (Peace Bread) valdes priekšsēdētājs Antons Blēts (Anton Blöth) ar Baltijas valstu ministriem apsprieda projekta turpmāko attīstību. Projekts, kurā darbojas 12 Eiropas valstis – Vācija, Bulgārija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Horvātija, Polija, Slovēnija, Rumānija, Slovākija, Čehija un Ungārija, pastāv jau 11 gadus. Miera maizes ideja šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir aktualizējusies, tāpēc tika lēsts par projekta attīstību nākotnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI