Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem ir vienota nostāja, ka Eiropas Savienībā ir jābūt spēcīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai. Tādēļ ES daudzgadu budžetā ir jāparedz atbilstošs KLP finansējums. Baltijas valstīm ir īpaši svarīgi, lai lauksaimniekiem no 2028. gada būtu izlīdzināts ES tiešo maksājumu atbalsts. ES budžetā ir jāparedz atbalsts lauku attīstībai, un īpašu atbalstu sagaida ES Austrumu reģionu lauku apvidi, kas pašlaik atrodas īpaši problemātiskos sociālekonomiskos apstākļos.
Ministri apsprieda Eiropas Komisijas (EK) ieceri pēc 2027. gada ES daudzgadu budžetā visiem fondiem ieviest vienotu pieeju. Šāda nozaru vienādošana raisa bažas, ka var tikt ignorētas lauksaimniecības un lauku apvidu īpašās vajadzības un KLP stratēģiskā nozīme pārtikas neatkarības nodrošināšanā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Esmu stingri pārliecināts, ka arī pēc 2027. gada KLP jāsaglabā kā nozīmīga politika ar spēcīgu budžetu, sniedzot atbalstu gan ienākumiem, gan lauku attīstībai. Ir jābūt drošībai par KLP nākotni, garantējot pietiekamu un mērķtiecīgu budžetu, atbilstošu KLP mērķiem, kas nodrošina lauksaimniecības un pārtikas ražošanas stabilitāti un veicina attīstību.”
Ministri sniedza pārskatu par pārtikas apgādes sistēmu katrs savā valstī, apsprieda pārtikas piegādes ķēžu noturību un valstu pašreizējo gatavību krīzēm. Sabiedrības nodrošinājums ar pārtiku ir valsts un visa reģiona drošības jautājums, tāpēc ministri atzinīgi novērtēja ieceri par vienota pārtikas nodrošinājuma tīkla veidošanu Baltijā krīzes situācijām.
Starptautiskā projekta “Miera maize” (Peace Bread) valdes priekšsēdētājs Antons Blēts (Anton Blöth) ar Baltijas valstu ministriem apsprieda projekta turpmāko attīstību. Projekts, kurā darbojas 12 Eiropas valstis – Vācija, Bulgārija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Horvātija, Polija, Slovēnija, Rumānija, Slovākija, Čehija un Ungārija, pastāv jau 11 gadus. Miera maizes ideja šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir aktualizējusies, tāpēc tika lēsts par projekta attīstību nākotnē.
