Lai lauksaimnieki varētu sekmīgi piedalīties zaļās pārkārtošanās īstenošanā, ir jānodrošina stabils atbalsts nozarei un finanšu pieejamība. Tālab zemkopības ministrs Armands Krauze sanāksmē aicinās dalībvalstis atbalstīt Latvijas redzējumu un uzstāt uz atsevišķa Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta saglabāšanu, nepieļaujot tā integrēšanu vienotā ES fondā, kā iecerējusi Eiropas Komisija.
ES dalībvalstis jau strādā pie ES lauksaimniecības regulējuma vienkāršošanas, vienlaikus cenšoties saglabāt zaļās pārkārtošanās mērķus un meklējot veidus to sasniegšanai. Šis darbs vainagosies sekmēm tikai tad, ja tajā piedalīsies lauksaimnieki, tādēļ valstīm jāpalīdz saviem lauksaimniekiem noturēt ekonomisko, vides un sabiedrības spiedienu, vienlaikus turpinot aktīvu lauksaimniecisko ražošanu. To var panākt, veicot ieguldījumus ekosistēmu pakalpojumos un tādos tehnoloģiskos risinājumos, kas gan samazina nozares ietekmi uz klimatu un vidi, neierobežojot ražošanas jaudu, gan arī rada lauksaimniekiem jaunus ienākumus.
Ņemot to visu vērā, Dānijas prezidentūra aicinās dalībvalstis apspriest divus svarīgus jautājumus: kā ES var veicināt inovāciju un investīcijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai pārtikai, un kādas izmaiņas ir nepieciešamas ES regulējumā, lai dotu lauksaimniekiem labāku piekļuvi nepieciešamajiem instrumentiem, īstenojot zaļo pārkārtošanos.
