Ņemot vērā, ka pašreizējais ES KLP regulējums ir īpaši sarežģīts, Latvija novērtē EK gatavību ieklausīties lauksaimnieku un dalībvalstu ilgstošajās prasībās un veikt attiecīgos grozījumus. No EK piedāvātā detalizētā priekšlikumu kopuma cita starpā Latvija pozitīvi vērtē ierosinājumu lauksaimniekus, kas saņem maksājumu mazajiem lauksaimniekiem (MLS), atbrīvot no obligātiem nosacījumu sistēmas standartiem, kā arī bioloģiskos lauksaimniekus atbrīvot no vairākiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem. Lai atvieglotu ilggadīgo zālāju uzturēšanas prasību, EK ierosina arī pieļaujamo ilggadīgo zālāju attiecības samazinājumu palielināt no 5 līdz 10%, tādējādi nodrošinot lielāku elastīgumu reaģēšanai uz strukturālajām pārmaiņām lauksaimniecībā. Tāpat ierosināts priekšlikums likvidēt KLP stratēģisko plānu snieguma izvērtēšanas pieeju, kas bija neracionāla un kuras atcelšanu virzīja tieši Latvija. Pozitīvi vērtējams arī EK priekšlikums atvieglot KLP stratēģisko plānu grozīšanas procedūras.
Tālākās diskusijās par EK priekšlikumiem Latvija vērsīs uzmanību uz vairākiem iebildumiem, tostarp ierosinājumu dalībvalstīm obligāti noteikt atbildīgu koordinējošo iestādi par datu sistēmām vai uzlikt papildu funkcijas kādai no esošām institūcijām. Latvijas neatbalstīs arī tādus EK priekšlikumus, kas paredzētu papildu nacionālā finansējuma piesaistīšanu vai kuru īstenošanai ES līdzekļu Latvijai nepietiek un būtu jāpārskata KLP stratēģiskā plāna naudas sadalījums.
Latvijas ieskatā EK savos priekšlikumos ir svarīgi ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgo pieredzi, kā arī nodrošināt birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu jau esošajās darbības struktūrās, nevairojot administratīvo slogu.
Sīkākas dalībvalstu diskusijas par EK publicētajiem priekšlikumu notiks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes tikšanās laikā nākamnedēļ. ES līmenī plānots vienoties par priekšlikumiem tā, lai tie jau 2026. gada janvārī stātos spēkā.
