Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Finansējuma palielinājums ES aizsardzībai un drošībai, kā arī Ukrainas atbalstam nav apšaubāms. Taču ES ir plašas iespējas ietaupīt uz citu plānoto izdevuma rēķina, kā piemēram, pārspīlētu zaļā kursa prasību ieviešanu, nevajadzīgiem nedraudzīgu imigrantu integrācijas un uzturēšanas pasākumiem, neizprotamiem pētījumiem un tamlīdzīgi. Arī nākotnē ir nepieciešams spēcīgs ES finansējums lauksaimniecībai un lauku apvidiem, jo jebkāds samazinājums ļoti negatīvi ietekmēs gan pārtikas ražošanu, gan pārtikas cenas un lauku apvidu attīstību. Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams konkurētspējīgs ienākumu atbalsts, kas līdz šim bija nevienlīdzīgs un nākamajā periodā šāda situācija nedrīkst tikt pieļauta. Latvijai ir ļoti būtiski, lai tiktu nodrošināts ievērojams ES finansējums lauku attīstībai, bet šāda pozīcija ES budžetā šobrīd skaidri neparādās. Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir pamata nozares ES. Tāpēc nekādi nav saprotama un atbalstāma pašreizējā netālredzīgā pieeja, atvēlot lauksaimniecības atbalstam pakārtotu nozīmi, iekļaujot ES lauksaimniecībai paredzēto atbalsta finansējumu kaut kādā centralizētā nacionālā fondā ar neskaidru nozarei pieejamā finansējuma apmēru un līdz ar to arī risku nespēt reāli risināt nozares problēmas un stimulēt izaugsmi.”
EK publicētais priekšlikums ar jauno ES budžeta plānojumu paredz lauksaimniecības atbalstu iekļaut vienotā centralizētā fondā ar citām politikām. Turklāt šajā vienotajā fondā ES visām valstīm kopā lauksaimniecības atbalstam iezīmētā daļa ir ievērojami samazināta, salīdzinot ar esošo periodu. Ir arī paredzēts, ka no nacionālā fonda pārējās neiezīmētās daļas dalībvalstis var finansēt lauksaimniecības aktivitātes, tomēr šāds budžeta modelis var nozīmēt, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsts Latvijas lauksaimniekiem tiek samazināts. Tas nav pieļaujams.
Latvijai ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, darot visu, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju sīvajos tirgus konkurences apstākļos. Tādēļ EK priekšlikums, kas paredz nomainīt līdz šim Latvijas lauksaimniekiem netaisnīgos tiešos maksājumus pret pēc būtības izmainītu ienākumu atbalsta maksājumu ir solis ar neprognozējamām sekām, jo var nozīmēt atbalsta samazinājumu. Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir atšķirīgas iespējas piesaistīt nacionālā budžeta līdzfinansējumu, līdzfinansējuma nosacījumiem ir jābūt tādiem, kas nekropļo konkurences apstākļus dalībvalstu starpā.
“Lai nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru stabilitāti un turpmāku attīstību, sarunu rezultātā par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam ir jāpanāk dalībvalstu vienošanās par atsevišķu un saprotami veidotu finansējumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, kur Latvijai būtu pieejams finansējums vismaz pašreizējā perioda apmērā. Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums ir pavisam neskaidrs – tajā nav saprotams Latvijai turpmāk pieejamais ES finansējuma apmērs lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru attīstībai, kā arī lauku apvidu atbalstam, investīcijām modernizācijā, lauku uzņēmējdarbībā, lai radītu pozitīvu sociālekonomisko ietekmi uz lauku apvidiem. Jau pašreizējā plānošanas periodā ES finansējums Latvijai lauku attīstībai tika nepamatoti samazināts, tāpēc tālāks samazinājums šiem mērķiem mums nekādi nav un nebūs pieņemams,” uzsver Armands Krauze.
Zemkopības ministrs norāda, ka arī Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai nepieciešams ES līmenī skaidri nodalīts budžets, jo KZP īstenošana tiek regulēta ES līmenī – tiek noteiktas nozvejas kvotas, noteikti strikti nosacījumi produktu izsekojamībai un zvejas kontrolei, kas uzliek ievērojamu papildus finanšu slogu mūsu zivsaimniecības nozarei un valsts budžetam. Zivsaimniecība Latvijā sniedz ievērojamu devumu drošas un veselīgas pārtikas pieejamībā, tāpēc tās konkurētspējīgai turpmākai pastāvēšanai KZP īstenošanas procesā nepieciešams atsevišķs finansējums ES līmenī.
