Attiecīgi spēkā stājies Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam piespriests astoņus gadus ilgs brīvības atņemšanas sods. Tāpat no apsūdzētā cietušās labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija.
Kasācijas sūdzība tika skatīta slēgtā sēdē.
No lietas apstākļiem izriet, ka apsūdzētais vīrietis, atrodoties darba vietā slimnīcā, piedāvāja pusaudžu vecuma meitenei cigaretes apmaiņā pret skūpstīšanos ar viņu. Tāpat vīrietis apsūdzēts par seksuāla rakstura darbību veikšanu ar pusaudžu vecuma meiteni, aizskarot viņas krūtis un apskaujot. Vīrietim arī celta apsūdzība par to, ka apmaiņā pret cigaretēm viņš pieprasīja pusaudžiem skūpstīties savā starpā. Kopumā vīrietis apsūdzēts septiņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas kvalificēti kā seksuālā vardarbība, pavešana netiklībā, kā arī pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās.
Senāta lēmumā norādīts, ka apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzību argumenti faktiski pauž kasācijas sūdzību iesniedzēju vēlmi kasācijas instances tiesā no jauna vērtēt pierādījumus, nepiekrītot apelācijas instances tiesas pierādījumu vērtējumam un atzinumam par apsūdzētā darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 160. panta trešās un ceturtās daļas, 162.1 panta pirmās daļas un 162. panta pirmās daļas, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo un trešo daļu.
Lietas Nr.: SKK‑276/2025 (11221038920).
