Enerģētikas ministru padomes sanāksmes ietvaros tika apstiprināti padomes secinājumi par ģeotermālās enerģijas veicināšanu un notika viedokļu apmaiņa par enerģētikas politikas nākotni. Savukārt Vides ministru padomes sanāksmē tika panākta Padomes vispārējā pieeja par Regulas priekšlikumu attiecībā uz plastmasas granulu regulējumu, kā arī norisinājās diskusija par regulas priekšlikumu nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanai un notika viedokļu apmaiņa par Eiropas 2040. gada klimata mērķi.
Enerģētikas ministru padomes sanāksme un atsevišķi pasākumi tās dienas ietvaros
Ministrs Kaspars Melnis uzsvēra, ka ģeotermālā enerģija ir svarīgs vietējais atjaunīgais resurss, kas var palīdzēt sasniegt kopīgos atjaunīgo enerģiju resursu mērķus, vienlaikus norādot, ka ģeotermālā resursa potenciāls ir jāizmanto valstīs, kurās tas ir ekonomiski un ģeoloģiski iespējams.
Ministrs pauda pateicību, ka Padomes secinājumos ir iekļauts aicinājums pievērst uzmanību tieši apkures un dzesēšanas nozares potenciālam. Šai nozarei ir būtiska nozīme ceļā uz 2040. gada klimata mērķu sasniegšanu Eiropā. Ministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc ES siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas, ko Latvija kopā ar 14 citām dalībvalstīm norādīja savā sagatavotajā neoficiālajā dokumentā šogad. Ministrs norādīja, ka ar nepacietību gaidām, ka Eiropas Komisijas iesniegs šādu stratēģiju un palīdzēs spert šo svarīgo soli uz priekšu.
Savukārt, ES dalībvalstu viedokļu apmaiņā par enerģētikas politikas nākotni, Melnis uzsvēra: “Atjaunīgo enerģijas resursu izmantošana ir ne tikai instruments, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus, bet arī ceļš uz konkurētspējīgāku ES. Mūsu Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 61% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. Jau tagad vairāk nekā 77% no mūsu elektroenerģijas, veido atjaunīgie energoresursi. Raugoties uz 2040. gadu, būtu svarīgi vienkāršot enerģētikas politikas mērķu struktūru. Tas dos dalībvalstīm vairāk iespēju sasniegt ES nākamos mērķus.”
Vienlaikus ministrs norādīja uz plašo infrastruktūras nozīmi – gan sauszemē, gan jūrā. Tā kontekstā ministrs uzsvēra Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) nozīmi, kas ļāvis pabeigt mūsu integrāciju ES elektroenerģijas tirgū..
Ministra dienas kārtībā bija arī tikšanās ar visu triju Baltijas valstu enerģētikas ministriem. 2025. gadā Latvija būs Baltijas Ministru padomes (BMP) prezidējošā valsts un organizēs vairākas augsta līmeņa ministru sanāksmes.
ES Vides ministru padomes sanāksme
Savukārt ES Vides ministru padomē kopā ar citu valstu kolēģiem tika panākta Padomes vispārējā pieeja Regulas priekšlikumam par plastmasas granulu zudumu samazināšanu, tika vienlaikus diskutēts par nolietoto transportlīdzekļu regulējumu, kā arī notika viedokļu apmaiņa par 2040. gada klimata mērķi.
Ministrs Kaspars Melnis vides ministru padomē norādīja: “Mikroplastmasas piesārņojums ir kritiska problēma, kas jārisina nekavējoties. Nosakot vides aizsardzības prasības darbībām, kas saistītas ar plastmasas granulām, šī regula ir svarīgs solis ceļā uz mikroplastmasas piesārņojuma ietekmes uz vidi samazināšanu. Latvija atbalsta regulas nepieciešamību, tādējādi ierobežojot plastmasas granulu zudumus, kas attiecas uz uzņēmējiem, kā arī ES un ārpus ES esošajiem pārvadātājiem.”
Tomēr Melnis vērsa uzmanību uz Latvijas bažām par jūras transporta iekļaušanu priekšlikuma darbības jomā. Proti, faktu, ka nav veikts ietekmes novērtējums attiecībā uz šādu prasību ietekmi uz jūras transportu, kas nozīmē, ka faktiskā ietekme uz ieinteresētajām personām un to konkurētspēju nav zināma.
Vides ministru padomē notika arī politiskās debates par regulu attiecībā uz aprites prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu dizainu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu, un diskusiju jautājumi vairāk skāra ražošanas aspektus. Ministrs K. Melnis savā runā akcentēja, ka jāpieturas pie reāli īstenojamiem mērķiem, kas pamatoti ar pētījumiem, un uzsvēra, ka Latvija turpinās aktīvi iesaistīties nākotnes diskusijās un piedāvās konstruktīvus risinājumus, lai panāktu līdzsvarotas un efektīvas regulas prasības.
Savukārt diskusijā par 2040. gada klimata mērķi, Melnis norādīja, ka Latvija turpina īstenot pasākumus, lai sasniegtu ES klimata mērķus 2030. gadam, taču tas ir liels izaicinājums. Viens no visgrūtākajiem uzdevumiem Latvijā ir oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana un emisiju samazināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors.
Kā šī sektora specifiku ministrs Melnis uzsvēra, ka politikas veidotāji nevar ietekmēt dabas procesus - ekstremālus laikapstākļus, kaitēkļus, ugunsgrēkus. Pasākumi, kas šajā nozarē tiek veikti tagad, sniegs ieguvumus ilgtermiņā, pēc vairākiem gadu desmitiem, taču ne tūlītēji. Papildu joma, kas pašlaik Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, ir t.s. ETS2 ieviešana, kas attieksies uz fosilo kurināmo/ degvielām, kas tiek patērētas autotransporta un ēku sektoros.
“Latvija kopumā atbalsta ETS kā ES klimata pārmaiņu politikas mugurkaulu, tomēr bažas ir par ETS2 īstenošanas ātrumu. Ņemot vērā tās tiešo ietekmi uz mājsaimniecībām, ir ļoti grūti nodrošināt sabiedrības atbalstu tās praktiskai īstenošanai. Arī uzņēmumi pieprasa sistēmas vienkāršošanu,” skaidro Melnis.
Melnis uzsvēra, ka zaļajai pārejai jābūt ilgtspējīgai, ekonomiski dzīvotspējīgai un taisnīgai. Lai plānotu nākamos soļus, ir jāpārliecinās, ka pašreizējā politika, tostarp ETS2 un brīvprātīgais oglekļa tirgus, tiek labi īstenota un sniedz iecerētos rezultātus. Izstrādājot jauno mērķa pakotni 2040. gadam, būtiski ir ņemt vērā katras valsts nacionālos izaicinājumus un sociālekonomisko situāciju.
Vienlaikus Melnis norādīja, ka ne mazāk svarīga ir pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Daudzās valstīs - arī Latvijā - drošība kļūst par arvien lielāku budžeta prioritāti.
