Armands Krauze vērsa Kostas Kadis uzmanību uz Krievijas pastiprināto un mērķtiecīgo zveju Baltijas jūrā, ko nespēj kompensēt zvejas kvotu ierobežojumi ES dalībvalstu zvejniekiem.
Armands Krauze: “Nav noslēpums, ka zivju krājumi Baltijas jūrā samazinās, un tos mēs glābjam ar ļoti ierobežojošām ES zvejas kvotām. Vienlaikus Krievija joprojām veic pastiprinātu Baltijas jūras zivju mencu, reņģu un arī brētliņu zveju, kas nopietni apdraud krājumus, jo īpaši Baltijas jūras austrumu daļas mencu. Esmu ļoti nobažījies par šo tiešo negatīvo ietekmi uz mūsu zivsaimniecību un tās nākotni.”
Tā kā risinājuma atrašana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir vairāk nekā problemātiska, ministrs aicināja komisāru un Eiropas Komisiju nopietni izvērtēt situāciju un neuzkraut visu atbildību par zivju krājumu samazināšanos tikai ES dalībvalstu zvejniekiem, nosakot dažādus nozvejas ierobežojumus. Jāpievērš uzmanība arī nozares sociālekonomiskajam ieguldījumam piekrastes zvejnieku ilgtspējas nodrošināšanā.
Ministrs A. Krauze arī uzsvēra, ka ir vitāli svarīgi atcelt prasību sodīt zvejniekus, kuri neapzināti neprecīzi novērtējuši nozvejas apjomu jūrā uz kuģiem, īpaši neregulētas neliela izmēra zivju sugas. Stingra zivsaimniecības kontrole ir vajadzīga, taču pirms jaunu noteikumu un papildu administratīvā sloga noteikšanas gan zvejniekiem, gan valsts iestādēm rūpīgi jāizvērtē prasību samērīgums, iespējas tās īstenot un jauno prasību pievienotā vērtība.
Latvija kopā ar Lietuvu jautājumu par nozvejas atļautās pielaides robežas mainīšanu atkārtoti virza apspriešanai ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes marta sanāksmē. Ja steidzami netiks atrasts risinājums, pastāv risks iznīcināt Baltijas jūras zvejniecību un zivju producijas rūpniecību.
