Ministrs Enerģētikas ministru padomes ietvaros ar citu valstu līderiem aizvadīja plašas debates par Rīcības plānu, lai veicinātu enerģijas pieejamību par saprātīgu cenu. Ministrs novērtēja Eiropas Komisijas redzējumu par plānā ietvertiem ne vien īstermiņa risinājumiem, bet arī skaidru nākotnes redzējumu ilgtermiņā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Plānā ietvertie pasākumi tiek balstīti uz elektroenerģijas tirgus dizaina reformu, ko novērtēju kā pozitīvu soli. Elektrifikācija būs galvenais katalizators enerģētikas nozares transformācijai, tādēļ Latvija atbalsta ES ieceri palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Vienlaikus apkures sektorā elektrifikācija ne vienmēr ir optimāls risinājums, Latvija turpinās izmantot citus ilgtspējīgus atjaunīgās enerģijas avotus, piemēram, biomasu.”
Ministrs vienlaikus uzsvēra Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) būtisko nozīmi enerģētikas infrastruktūras attīstībā. Ministrs norādīja, ka turpmākajās diskusijās par pārrobežu infrastruktūras projektu attīstību jāpievērš īpaša uzmanība godīgai izmaksu sadalei un ieguvumiem. Enerģētiskā drošība un piegādes drošība ir izšķirošie faktori, lai garantētu enerģijas cenu stabilitāti ilgtermiņā.
Viedokļu apmaiņā par ES enerģētiskās drošību ministrs Kaspars Melnis uzsvēra: “Latvija turpina stingri atbalstīt “REPowerEU” plāna mērķi samazināt enerģijas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas. Latvija atbalsta ieceri atjaunot enerģijas apgādes drošuma regulējumu Eiropas līmenī, piemēram, precizēt aizsargātā lietotāja definīciju. Visbeidzot, vairakkārt esmu uzsvēris, ka ES jāstiprina tās centieni esošās un nākotnes kritiskās infrastruktūras aizsardzībai gan jūrā, gan sauszemē.”
Enerģētikas ministru padomē Kaspars Melnis kopā ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajiem nozares ministriem klātesošos informēja par veiksmīgi aizvadīto Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas energotīklu.
Ministrs uzrunas laikā apliecināja: “Šī vēsturiskā notikuma laikā Baltijas valstis neveica tikai tehnisku pāreju, bet stratēģiski apņēmās nodrošināt drošību, neatkarību un ciešāku sadarbību ar ES. Sinhronizācija bija vairāk nekā 15 gadu rūpīgas plānošanas un spēcīgas reģionālās sadarbības rezultāts. Šis ir bijis viens no veiksmīgāk realizētajiem Baltijas valstu kopīgajiem projektiem, kas apliecina mūsu Baltijas vienoto spēku un spējas, ja strādājam kopā.”
Noslēgumā Latvijas delegācijas vadītājs izteica pateicību Eiropas Komisijai par politisko un finansiālo atbalstu Baltijas valstu sinhronizācijas īstenošanai. Ministrs aicināja uzlabot reaģēšanas spējas krīzes situācijās. “Vienīgi ar aizsargātu un drošu energoapgādes tīklu mēs varam īstenot atjaunīgo enerģijas projektu attīstību, nodrošināt zemas enerģijas cenas patērētājiem,” uzsvēra Melnis.
Dienas gaitā tika pārrunātas arī būtiskākās norises ES elektroenerģijas un gāzes tirgos, kā arī valstu enerģētikas līderi tika iepazīstināti ar situāciju Ukrainas enerģētikas sektorā. Klimata un enerģētikas ministrs uzsvēra, ka Latvija turpina būt uzticīga solījumam atbalstīt Ukrainu, un tas ietver arī enerģētikas nozares vajadzības.
Tikšanās laikā ar enerģētikas un mājokļu komisāru Danu Jergensenu un Baltijas valstu enerģētikas ministriem, Kaspars Melnis detalizētāk pārrunāja nepieciešamību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Baltijas valstīs, aktuālo situāciju enerģētikas drošības jomā.
Vizītes laikā Latvija sadarbībā ar Igauniju pirmo reizi vadīja “Atjaunīgo energoresursu draugu” grupu (Friends of Renewables), kurā piedalās daudzas no ES dalībvalstīm. Grupas tikšanās notika pirmdienas rītā, pirms Enerģētikas padomes sanāksmes. Ministrs vadīja diskusiju par enerģētikas drošību, kontekstā ar atjaunīgo energoresursu izmantošanu un enerģijas cenu samazināšanu.
