“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.
Vienlaikus šobrīd neatkarīgi no notikumiem Tuvajos Austrumos, degvielas pieprasījumu Latvijā kā katru gadu palielina arī sezonālie faktori – piemēram, lauksaimniekiem sākoties aktīvajai sezonai nepieciešami papildu degvielas apjomi, kā arī autopārvadātāju pieprasījums ir klasiski augstāks.
“Mēs esam regulārā saziņā ar Ekonomikas ministriju. Ņemot vērā šā brīža situāciju, šobrīd nav nepieciešams atbrīvot naftas drošības rezerves valstī, jo nav degvielas deficīta. Ar Ekonomikas ministriju esam pārrunājuši, ja šāda nepieciešamība būtu vajadzīga, to realizēsim, lai mazinātu cenu dinamiku, kā tas ir darīts iepriekš – 2022. gadā,” norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Arī “Orlen” grupas pārstāvis sarunā apliecināja, ka šobrīd nav degvielas apgādes drošības risku un naftas piegādes notiek atbilstoši plānotajam grafikam. Uzņēmums norāda, ka “Orlen” grupa naftu neiegādājas no konflikta skartā reģiona Katarā. Naftas piegādes tiek nodrošinātas no citiem reģioniem, tostarp no Vidusjūras reģiona, Ēģiptes, abiem Amerikas kontinentiem un citiem piegādes avotiem, diversificējot piegāžu ķēdi.
Pozitīvi, ka Latvija ir pieņēmusi tālredzīgu lēmumu, 2024. gadā iestājoties Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (SEA), kas koordinē rīcību gadījumos, kad pasaulē rodas naftas vai enerģētikas krīzes situācijas. Pašlaik SEA nav lēmusi nodrošināt naftas rezervju laišanu brīvā apritē, taču nepieciešamības gadījumā šāds kolektīvais lēmums varētu tikt pieņemts.
Izaicinājums, kas šobrīd ir jūtams, ir degvielas cenu svārstības, kas saistītas ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos. Pieaugot degvielas cenām biržā, cenu izmaiņas pakāpeniski atspoguļojas arī degvielas uzpildes stacijās. Taču neskatoties uz izaicinājumiem, Latvijā cenu kāpums ir mērenāks nekā Lietuvā un Igaunijā – piemēram, Viļņā dīzeļdegvielas cena jau tuvojas 2,00 eiro par litru atzīmei. Degvielas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm nosaka vietējā tirgus specifika, konkurences apstākļi, iepirkuma līguma nosacījumi, kas katrā Baltijas valstī ir atšķirīgi.
Latvijā (Rīgā) šodien, 6. martā, dīzeļdegvielas cenas atkarībā no DUS svārstās no 1,10 eiro par litru līdz pat 1,77 eiro par litru.
“Globālajā tirgū dīzeļa cenai klasiski šobrīd prognozē 20-30% pieaugumu. Ja skatāmies uz ilgtermiņa finanšu tirgiem, arī nozares saredz, ka tas ir relatīvi īstermiņa konflikts, protams, ceru, ka tā arī būs. Gatavojamies arī tam, ja tas diemžēl būs garāks termiņš,” norādīja Melnis.
Kā vēstīts – 2026. gada 28. februārī Izraēla un ASV uzsāka militāras darbības Irānā, kam sekoja Irānas pretuzbrukumi reģiona valstīm. Militārās eskalācijas rezultātā apturēta vai traucēta vairāku nozīmīgu naftas un gāzes objektu darbība (Saūdu Arābijā, Irākā, Irānā, Izraēlā, Katārā). Lielākā daļa no apturētajām ražotnēm, ostām nav ar būtiski ietekmi, taču Katarai ir būtiska loma gan naftas, gan dabasgāzes globālajos tirgos.
