“Mēs redzam, ka efektīvs bizness nav iedomājams bez digitālajiem un MI risinājumiem. Tā var būt gan salīdzinoši vienkārša arhīvu pārcelšana digitālajā vidē, gan moderna darba un saziņas vide, gan robotu izmantošana darba procesā. Līdz ar to darbinieku digitālā pratība ir svarīgs veiksmīga darba priekšnosacījums. Savukārt nepieciešamo digitālo prasmju pilnveidošana nebūs iespējama bez darba devēju atbalsta un pamudinājuma,” uzskata LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Organizāciju vadītājiem, pirmkārt, būtu svarīgi formulēt konkrētas digitālās prasmes, kuras tiek sagaidītas no esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem, un tad var sākt plānot mācības, skaidro pieaugušo profesionālās tālākizglītības centra SIA FITA vadītāja Īrisa Zvagule. Labs palīgs mācību mērķu izvirzīšanā var būt Eiropas Iedzīvotāju digitālais kompetenču ietvars (DigComp), kas palīdz saprast, kādas zināšanas, prasmes un attieksme cilvēkam ir nepieciešama, lai veiksmīgi un droši darbotos digitālajā vidē. Proti, meklētu un izvērtētu informāciju, uzturētu komunikāciju tiešsaistē, veidotu digitālo saturu, droši darbotos internetā un risinātu problēmas digitālajā vidē.
LDDK rīkotā vebināra “Vai digitālās prasmes ir ceļš uz efektivitāti?” eksperti uzsver, ka nav jābūt programmētājiem vai datu zinātniekiem, lai varētu ikdienā izmantot MI rīkus.
Profesionālas zināšanas par MI risinājumu izveidošanu, attīstīšanu un uzturēšanu ir nepieciešamas lielākoties organizāciju vadītājiem, profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, tostarp juristiem, informācijas tehnoloģiju nozarē strādājošajiem. Dažādās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs prasības ir atšķirīgas, stāsta OECD Prasmju analīzes komandas vadītāja Frančeska Borgonovi. Piemēram, Zviedrijā un Francijā, kur ir spēcīga auto industrija, pieprasītas ir autonomās braukšanas izstrādes prasmes.
OECD eksperte uzsver, ka, izstrādājot MI sistēmas, ir jāsaprot arī tas, kā lietotie algoritmi saistās ar cilvēktiesībām, ētiku u. c. Patlaban ar MI saistītu ētisku apsvērumu pārzināšana OECD valstīs tiek pieprasīta procentuāli pavisam mazam skaitam vakanču, taču, domājot par nākotni, iespējams, šis aspekts būtu jāiekļauj augstskolu programmās.
Lielākai sabiedrības daļai ir jāmācās dzīvot pasaulē, kur mākslīgais intelekts ir klātesošs, un jāapgūst pamata prasmes, lai varētu sadarboties ar MI un izmantot šos rīkus dažādu uzdevumu veikšanā. Tādējādi mainās arī izpratne par digitālo pratību, proti, līdztekus datorprasmēm ir nepieciešama arī kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas, radošums, komunikācijas un sadarbības prasmes.
“Moderna, droša darba vide nav iespējama bez dažādiem digitāliem risinājumiem un procesu automatizācijas. Darba devējam jābūt ieinteresētam iemācīt lietot jaunos risinājumus un pēc tam mērķtiecīgi jāpieprasa, lai tas patiešām tiktu darīts. Mēs pieņemam, ka liela daļa darbinieku māk un labprāt izmanto gan datoru, gan planšetdatoru, gan viedtālruni. Taču ir cilvēki, kas to neprot, tāpēc pirms jebkuras jaunas sistēmas vai atjauninājuma ieviešanas veicam apmācības, kā arī sekojam, kā veicas ar jaunās tehnoloģijas ieviešanu,” LDDK rīkotajā vebinārā sacīja “CleanR grupas” personāla un administratīvā direktore Ingrīda Rone.
Kā piemēru Rone min maršrutu plānošanas sistēmas “Mappost” ieviešanu, kuras laikā kādā no uzņēmumiem atklājies, ka lietotnes izmantošanai jābūt noteiktas paaudzes viedtālrunim. Izrādījās, ka atsevišķi darbinieki nevis negrib, bet tehniski nespēj sākt lietot jauno tehnoloģiju. “CleanR grupa” uzņēmumos ir ieviesusi vairākus visaptverošus digitālos risinājumus, kas atvieglo ikdienas darbu organizēšanu un saziņu ar klientiem, savukārt uzkopšanas darbos tiek izmantoti roboti.
“Mākslīgā intelekta straujā ienākšana ikdienā atklāj, cik atšķirīgi cilvēki reaģē uz nepieciešamību mācīties kaut ko jaunu. Kādam tas ir azarts, citam – nogurums no kārtējām mācībām. Plānojot MI ieviešanu, sākām ar cilvēkiem, kuriem bija interese par jauninājumiem, neatkarīgi no vecuma. Šie darbinieki sāka mēģināt, atbalstīja cits citu. Tad redzējām, cik svarīga prasme ir spēja pieņemt pārmaiņas un ar zināmu azartu apgūt jauno,” pieredzē dalās “MADARA Cosmetics” personālvadības direktore Marta Kāle.
Kāle atzina, ka vairs nevar iedomāties nevienu amata pozīciju, kurā nebūtu vajadzīgas digitālās prasmes: ražošana ir robotizēta, digitalizēti tiek arī noliktavas pārvaldības procesi.
Līdzīgi secinājusi arī SIA “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Laura Bagātā. Ražošana aizvien vairāk tiek automatizēta, tāpēc ir jāpaaugstina cilvēku prasmes strādāt šādā vidē. “Domāju, nekļūdīšos, ja teikšu, ka uzņēmumā “Orkla” strādā četras paaudzes. Digitālās prasmes, protams, atšķiras, taču redzam, ka ne vienmēr patiesi ir stereotipi par vecāka gadagājuma cilvēku nevēlēšanos apgūt jaunās tehnoloģijas. Piemēram, ir cilvēki, kas nekad nav strādājuši ar skārienjutīgiem ekrāniem. Ja nav bail mēģināt un ir vēlme iemācīties, tad tas ir izdarāms. Galvenais nosacījums, lai pats ir atvērts mācībām,” stāsta Bagātā.
LDDK rīkotajā vebinārā pieredzē par pakalpojumu digitalizāciju dalījās arī “AAA LAW Latvia” vadošais partneris Gatis Meržvinskis, RTU dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone stāstīja par ideju vadības sistēmām, SIA “IT Centrs” direktors Agris Krusts – par kiberdrošības riskiem uzņēmumiem. “BDO Latvija” riska un finanšu konsultāciju departamenta direktors Edgars Voļskis dalījās paša pieredzē ar MI rīku lietošanu ikdienā.
Vebināra ierakstu var noskatīties LDDK kontos vietnēs “Facebook” un “YouTube”.
Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē un komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projektā īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 99 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 57 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
