Sēdē tika turpinātas diskusijas par valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanu, pirms tā izskatīšanas 10. oktobra NTSP sēdē. LDDK prezidents Andris Bite pauda nostāju – “Mēs atbalstām, ka tiek palielināti ieguldījumi valsts drošība un aizsardzībā, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu, taču nevaram atbalstīt procesu kā tiek apspriestas budžeta prioritātes, kādā apmērā ir samazināti valdības izdevumi un apstiprināti lēmumi. Visa valsts budžeta izstrādes procesa laikā sociālo partneru iesaiste ir bijusi formāla, nepiedāvājot iespēju iepriekš savlaicīgi apspriest lēmumu projektus pēc būtības. Netiek nodrošināti darba materiāli un budžeta projektā iekļautie pasākumi nav apspriesti ar sociālajiem partneriem. Līdz ar to, LDDK nevar atbalstīt šādu valsts budžeta izstrādes politiku un budžetu kopumā.”
LDDK 2025. gada janvārī kopā ar sadarbības partneriem uzstāja, ka izdevumi jāsamazina vismaz 850 miljonu eiro apmērā un nepieciešams īstenot strukturētu ministriju budžetu pārskatīšanas procesu. Ministrijas savā budžetā ir atradušas tikai 101 miljonu eiro, nesasniedzot pat sev noteikto 150 miljonu mērķi. Turklāt publiskajā komunikācijā izmantotie materiāli par izdevumu mazināšanu ir maldinoši un interpretē sasniedzamos mērķus (iekļaujot pagājušā gada rādītājus, papildus nodokļu ieņēmumus, uz kā rēķina samazinātas dotācijas pašvaldībām). Diemžēl valdība nav ieklausījusies LDDK ieteikumos, un izvēlējusies vieglāko ceļu – izdevumu ietaupījums ir līdzvērtīgs tam apjomam, kas tiek ietaupīts katru gadu un ministriju budžetu pārskatīšana tika atstāta pašu ministriju ziņā, līdz ar to rezultāts nav sasniegts.
Valsts budžetā nepieciešami aizvien lielāki līdzekļi nevis prioritātēm, bet valsts parāda uzturēšanai. Valsts parāda uzturēšanas nākamajos trijos gados palielināsies par 713 miljoniem eiro. Kopš 2016. gada valdība nav pat mēģinājusi sabalansēt budžeta izdevumus un šobrīd ir pieņemts bezatbildīgs lēmums līdzīgi darboties nākamos trīs gadus.
LDDK nevar atbalstīt budžeta izstrādē izmantoto principu – “Papildus nodokļi šodien, taupīsim rīt”. Esošajā budžeta projektā nodokļu palielinājumi uzņēmējiem stājas spēkā jau 2026. gadā, taču ietaupījumi un reformas valdības sektorā tiek plānotas ar 2027. gadu, piemēram, likvidēt ilgstošās vakances, pie tam ministriju rīcībā saglabājot 30% finansējuma. Arī piemaksu ierobežošana un prēmiju atcelšana publiskajā sektorā plānota tikai no 2027. gada.
Jau 2024. gada septembrī valdība un sociālie partneri vienojās par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, kuras paredzēja virkni izmaiņu Latvijas nodokļu sistēmā, un ir stājušās spēkā 2025. gadā. Iepriekš minētā vienošanās ietver arī apņemšanos, ka nodokļu sistēma netiek būtiski pārskatīta līdz 2028. gadam, jo ir svarīgi saglabāt sistēmas paredzamību nodokļu maksātājiem, potenciālajiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Taču arī šī vienošanās ir pārkāpta.
Apgalvojums, ka šogad vēlēšanu aktivitātes ir sākušās agrāk nekā parasti un tas ir ietekmējis budžeta veidošanas procesu, nav attaisnojams. Budžeta izstrādes būtība ir finansējuma nodrošināšana valsts noteiktajām prioritātēm, un tā ir atbildīga, saimnieciska rīcība, nevis politiska tirgošanās.
LDDK uzsver – valdība nav nodrošinājusi sociālo dialogu un nav saņēmusi sociālo partneru atbalstu izstrādātajam valsts budžeta projektam.
