Sēdes laikā tika apstiprināti Prezidentūras secinājumi par Eiropas konkurētspējas nākotni. Latvija augstu vērtē Padomes secinājumos izklāstītos ieteikumus un priekšlikumus ES konkurētspējas stiprināšanai, jo šis mērķis atbilst visu dalībvalstu kopīgajām interesēm. Atzinīgi vērtējams, ka jaunā Eiropas Komisija konkurētspējas veicināšanu ir izvirzījusi par galveno horizontālo prioritāti.
“Latvijas ieskatā, nepieciešams vairāk izcelt militāro un aizsardzības nozari, jo pašreizējo ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos šī sektora stiprināšana ar mērķtiecīgu atbalstu pētniecībai, inovācijām un ražošanai ir būtiska ES drošībai un stratēģiskajai autonomijai,” uzrunājot sēdes dalībniekus pauda EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Latvijai būtiska ir arī bioekonomika un biotehnoloģijas, lai samazinātu atkarību no ārējiem resursiem, veicinātu inovācijas ilgtspējīgā enerģētikas pārejā un stiprinātu ES konkurētspēju, izmantojot mērķtiecīgu finansējumu un sadarbības pētniecību. Tāpat mums svarīgs skaidrs un vienkāršs normatīvais regulējums, zemas enerģijas izmaksas un labāka piekļuve finansējumam, īpaši koncentrējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā ES rūpniecības pamatu, kas ļaus stiprināt arī ES kopējo ekonomisko noturību.
Savukārt dalībvalstu diskusijā par Labāku regulējumu Jurģis Miezainis uzsvēra: "Mēs īpaši uzsveram nepieciešamību stiprināt ES vienoto tirgu, novēršot šķēršļus, jo īpaši pakalpojumu jomā, un harmonizējot nacionālās prasības, lai kāpinātu konkurētspēju. Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts ilgtspējas prasību izpildē un “viens iekšā, viens ārā” likumdošanas principa ieviešana, ko papildina mākslīgā intelekta vadīti ietekmes novērtējumi, būs galvenie rīki gudrākam un ilgtspējīgākam ES regulējumam".
No rūpnieciskās perspektīvas raugoties, Latvijai nozīmīgi, ka ES tiesību akti ir pielāgojami inovācijām un globālajām pārmaiņām, tādēļ tehnoloģiskā neitralitāte ES tiesību aktos ir obligāta, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp vides, patērētāju, darba ņēmēju, sabiedrības veselības, drošības un aizsardzības mērķiem. Turklāt ES tiesību aktiem jābūt balstītiem uz pierādījumiem, pārredzamiem, iekļaujošiem un racionāliem, lai samazinātu nevajadzīgu slogu. Latvija īpaši atbalsta administratīvā sloga mazināšanas iniciatīvu. Birokrātijas samazināšanai jānotiek ne tikai uz papīra, bet arī praksē, tāpēc izteikti gaidīta ir Komisijas priekšlikuma samazināt ziņošanas prasības par 25%, jo īpaši attiecībā uz MVU, īstenošanās dzīvē. Tāpat Eiropai un Latvijai nozīmīga ir automobiļu rūpniecības tālākā attīstība, kas šobrīd ir nepieciešama arī mūsu drošības un aizsardzības stiprināšanai.
