Tāda ir Latvijas nostāja par Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes 2025. gada 29. septembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem, ko sagatavoja Ekonomikas ministrija (EM) un otrdien, 23. septembrī, pieņēma valdība.
Kā viens no izskatāmajiem jautājumiem būs 2025. gada 28. jūlijā Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai 2028. – 2034.g. – EKF izveide. EKF būs viens no būtiskākajiem ES politikas instrumentiem nākamajam daudzgadu finanšu periodam. Tas paredzēts, lai stiprinātu ES konkurētspēju stratēģiski svarīgās nozarēs. Fonds iecerēts kā vienots finanšu ietvars, kas apvienos līdz pat 14 atsevišķiem pašreizējiem ES atbalsta instrumentiem, tostarp Horizon Europe, InvestEU, Digital Europe Programme, Connecting Europe Facility Digital, Innovation Fund, European Defence Fund un citiem. Plānots, ka EKF novērsīs šobrīd pastāvošās problēmas attiecībā uz finansējuma sadrumstalotību, pārklāšanos un nepietiekamu efektivitāti investīciju piesaistē.
EKF mērķis ir atbalstīt projektus un uzņēmumus, kas mērķēti uz produktu vai tehnoloģijas virzību tirgū, padarot ES konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām. Īpašs uzsvars tiks likts uz sadarbības projektiem starp jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). EKF darbosies kā atbalsta instruments, lai veicinātu arī privāto investīciju piesaisti ES stratēģiskajās prioritātēs. Atbalsta izmantošanai tiks piemērots vienots noteikumu kopums, kas nodrošinās vienkāršotu pieteikšanos, mazāku administratīvo slogu un lielāku pieejamību.
“Straujiem soļiem ir jāatsakās no divu ātrumu Eiropas, bet kopīgiem spēkiem jāiespējo viss ekonomiskais potenciāls arī mazākās ekonomikās. Vienkāršota pieteikšanās un vienoti noteikumi ir priekšnosacījumi, kam jau sen bija jābūt kopīgiem visiem ES atbalsta instrumentiem, jo tas ļauj būtiski samazināt birokrātisko slogu un paātrināt pieteikumu izskatīšanas procesu, tāpēc ir apsveicami, ka jaunais fonds šo jautājumu risinās. Tagad jāraugās, lai atbalsts tiktu nodrošināts ne tikai pēc saņēmēju juridiskā statusa un izmēra, bet arī pēc reģiona attīstības faktora,” akcentē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Kopējais EKF budžets 2028.–2034. gadam plānots 234,3 mljrd. EUR, un tā ieviešanā paredzēta elastīga finanšu instrumentu kombinācija: dotācijas, aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls, konsultācijas u.c. Gaidāms, ka EKF ievērojami uzlabos ES spēju reaģēt uz globālās konkurences izaicinājumiem, palielinās investīciju efektivitāti un veicinās stratēģisko autonomiju no ārējiem resursiem un tehnoloģijām, nodrošinot ilgtspējīgu, inovatīvu un drošu ekonomikas attīstību nākotnē.
ES Konkurētspējas ministru padomes sēdē 29.septembrī tiks skatīts arī 2025. gada progresa ziņojums attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) ir izvirzījusi mērķi samazināt administratīvo slogu vismaz par 25% visiem uzņēmumiem un par 35% MVU. Lai to sasniegtu, EK jau šobrīd ir nākusi klajā ar sešām tiesību aktu paketēm, kas ļaus administratīvajās izmaksās ietaupīt vismaz 8,6 mljrd. EUR/gadā. Latvija uzsver nepieciešamību ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem jau likumdošanas izstrādes sākumposmā, lai novērstu nesamērīgas prasības un konsolidētu sarežģītas ziņošanas procedūras, kas īpaši ietekmē MVU. Tāpat svarīgi turpināt darbu pie valsts atbalsta regulējuma vienkāršošanas un sekmēt vienotā tirgus stiprināšanu.
2025. gada maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar politikas dokumentu “Vienotais Tirgus – mūsu Eiropas mājas tirgus nenoteiktā pasaulē”, kas definē stratēģiju turpmākajiem gadiem. Tas ir vērsts uz šķēršļu likvidēšanu, pakalpojumu tirgus pilnveidi, birokrātijas samazināšanu un digitālās pārveides veicināšanu. Latvija atbalsta Vienotā Tirgus stratēģiju un uzsver digitālo rīku attīstības nozīmi, kas nodrošina efektīvu, lietotājam draudzīgu un savietojamu pārrobežu datu apmaiņu. Digitalizācija būtiski samazina administratīvo slogu un veicina vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem neatkarīgi no atrašanās vietas.
Lai nodrošinātu ātru un ambiciozu digitālo iniciatīvu īstenošanu, Latvija atbalsta pakāpenisku, samērīgu pieeju, ņemot vērā MVU spējas un nepieciešamību pēc samērīga pārejas perioda. Aicinām veidot lietotājam draudzīgus, savietojamus digitālos risinājumus un nodrošināt elastīgu pieeju digitālo platformu attīstībā, izvairoties no liekas birokrātijas.
