Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.
Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.
“Šāds visaptverošs izvērtējums, kādu veikusi OECD, ir nozīmīgs atspēriena punkts tālāku optimizācijas pasākumu veikšanai. Ekonomikas ministrija jau ir uzsākusi kapitālsabiedrību funkciju optimizāciju – šovasar starpinstitūciju saskaņošanai tika nodots ziņojums par mazo kapitālsabiedrību reorganizāciju – un OECD secinājumi ir apliecinājums, ka esam uzņēmuši pareizo kursu,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Galvenie uzlabojumi jāveic institucionālajā struktūrā, riska pārvaldībā un iestāžu savstarpējā sadarbībā, optimizējot iestāžu skaitu, ieviešot vienoto risku pārvaldības sistēmu, kā arī digitalizējot un automatizējot informācijas apmaiņu. OECD atzinis, ka šobrīd Latvijā daudz resursu tiek tērēts zema riska produktiem un pārāk liela uzmanība pievērsta reaktīvai, uz sūdzībām balstītai kontrolei, nevis proaktīvai risku mazināšanai.
Pašreizējā sistēma lielā mērā paļaujas uz inspekcijām mazumtirdzniecības vietās – lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, ir nepieciešams pāriet uz risku novērtējumu, kas balstīts uz datiem un analīzi – tas ļaus identificēt produktus ar augstu kaitējuma risku. Jāizveido risku modelis, kas novērtē produktu bīstamību, balstoties uz kaitējuma varbūtību un smagumu.
Nosakot EM kā tirgus uzraudzības sistēmas reformu un uzlabojumu vadītāju un stiprinot PTAC kā centrālo tirgus uzraudzības iestādi ar paplašinātu mandātu, Latvija var izveidot modernu, uz pierādījumiem balstītu tirgus uzraudzības sistēmu, kas efektīvi aizsargā patērētājus un veicina godīgu konkurenci tirgū, vienlaikus optimāli izmantojot valsts resursus. Lai to panāktu, nepieciešams uzlabot uzraudzības iestādēs izmantoto informācijas sistēmu savstarpējo savietojamību, PTAC ieviesto sistēmu “UZRAUGS” nosakot par galveno platformu. Iestādēm būtu jāizmanto saskarnes, kas ļautu automātiski sinhronizēt to rīcībā esošo informāciju ar sistēmu “UZRAUGS”, bet mazāk digitalizētām iestādēm – periodiski eksportēt datus uz to.
Tirgus uzraudzības sistēmas stratēģiskajiem mērķiem būtu jābūt vērstiem uz rezultatīviem rādītājiem, piemēram, patērētāju un uzņēmumu apmierinātības veicināšanu, izmaksu un nelaimes gadījumu skaita samazinājumu. Tāpat būtu jāsekmē digitalizācija sūdzību pārvaldībā, jāattīsta risku novērtējuma sistēma, jāveicina ieinteresēto pušu (patērētāju un uzņēmēju) iesaiste un sistēmas panākumi jāvērtē nevis pēc veikto inspekciju skaita, bet gan sasniegtajiem rezultātiem. Ne mazāk svarīga ir pastāvīga iesaistīto speciālistu kapacitātes stiprināšana.
Kā pirmos reformas ieviešanas soļus OECD saredz politiska lēmuma pieņemšanu par izvēlēto modeli un tiesiskā regulējuma izmaiņas funkciju pārnešanai.
Projekts “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ilga divus gadus – kopš 2023. gada rudens –, un tā laikā OECD eksperti veica Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtējumu, uzraudzības iestāžu ekspertu apmācības, kā arī sagatavoja rekomendācijas un stratēģiskos virzienus sistēmas pilnveidei nākotnē.
