Tāpēc Latvija aicina nodrošināt lielus, stratēģiski svarīgus un mērogojamus projektus, uzlabot izejvielu pieejamību un kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī atvieglot valsts finansējumu un regulējumu aizsardzības projektiem. Lai saglabātu ES konkurētspēju un novērstu nozares finansējuma deficītu, īpaša vērība veltāma jaunuzņēmumiem un inovācijām. Tas ir pausts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Iekšējā tirgus un rūpniecības ministru 2026. gada 2.–3. februāra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem,” kuru otrdien, 3. februārī, apstiprināja valdība. Informatīvajā ziņojumā ietverto Latvijas nostāju 2. un 3. februārī Kiprā notiekošajā ES Iekšējā tirgus un rūpniecības ministru neformālajā sanāksmē pauda EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Sanāksmē arī notika diskusija par Konkurētspējas kompasa pirmā īstenošanas gada rezultātiem, identificējot galvenās problēmas un apsverot iespējamos risinājumus. Konkurētspējas kompass ir Eiropas Komisijas 2025. gadā izstrādāts stratēģisks ietvars, kura mērķis ir stiprināt ES ekonomikas konkurētspēju, mazināt birokrātiju un paātrināt lēmumu pieņemšanu. Latvija uzskata, ka ES konkurētspēja jāstiprina ar praktiskām reformām, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovācijām, vienkāršotu finansējuma saņemšanu un atvieglotu regulējumu. Ir svarīgi noteikt prioritātes un novērst pastāvošos šķēršļus – tas nodrošinās izaugsmi un efektīvu uzņēmējdarbības vidi.
Savukārt patērētājiem jābūt iespējai pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības – tās skar 450 miljonus cilvēku. Līdz ar to ir nepieciešams pareizi īstenot ES noteikumus, nodrošināt saskaņotu regulējumu un drošu piekļuvi pārrobežu precēm un pakalpojumiem. Ir jābūt pieejamai ne tikai centralizētai un uzticamai informācijai par citu dalībvalstu pakalpojumiem un procedūrām, bet arī praktiskai iespējai droši un automatizēti apmainīties ar datiem starp iestādēm pārrobežu situācijās. Tas būtiski vienkāršos patērētājiem un uzņēmējiem svarīgus procesus, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanu vai veikšanu citā ES dalībvalstī. Latvija uzsver, ka jebkurām Patērētāju aizsardzības programmas 2030 ietvaros paredzētajām aktivitātēm ir jābūt skaidri mērķētām, samērīgām un praktiski īstenojamām, lai to ieviešana un piemērošana neradītu papildu slogu vai apgrūtinājumus patērētājiem un sabiedrībai kopumā.
“Eiropas drošība un konkurētspēja ir cieši saistītas – mums jāspēj vienlaikus stiprināt militārās un civilās aizsardzības spējas, attīstīt stratēģiski nozīmīgus projektus un nodrošināt kritisko resursu pieejamību. Tikai ar praktiskām reformām, inovāciju atbalstu un vienkāršotu regulējumu Eiropa saglabās savu noturību un spēju konkurēt globālā mērogā,” norāda EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Kiprā notiekošās sanāksmes mērķis ir apmainīties viedokļiem par ES ekonomiskās noturības stiprināšanu, stratēģiskās autonomijas veicināšanu, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanu, vienlaikus aizsargājot patērētājus un veicinot konkurētspējīgāku ES.
