“Jūras ērglis ir īpaši aizsargājama putna suga, kas pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvis par bieži sastopamu ligzdojošu putnu visā Latvijas teritorijā. Visbiežāk to ligzdas ir sastopamas Kurzemes reģionā, tas ligzdo ezeru, dīķu un bebraiņu tuvumā. Ligzdas ērglis būvē pieaugušu koku vainagā vai galotnē. Aptuveni 1/3 no ligzdām atrodas izcirtumos saglabātos ekoloģiskajos kokos. Patreiz Latvijā ligzdo vismaz 200 šo ērgļu pāru.”
Jūras ērgļi ir nometnieki – visa gadu tie uzturas ligzdošanas rajonos vai to tuvumā. Ligzdošanas periodā tie pārtiek no zivīm un ūdenstilpēs sastopamajiem putniem. Savukārt, rudens un ziemas periodā to pamatbarība ir bojā gājuši dzīvnieki.
Uģis Bergmanis skaidro, ka biežākais šo putnu bojā ejas iemesls ir saindēšanās ar svinu, kas tiek lietots medību ieroču munīcijas izgatavošanā. “Lodei, atduroties pret medījama dzīvnieka ķermeni, apvalks izjūk un lodes iekšpusē esošais svina kodols sadalās škembās. Vislielākā svina šķembu koncentrācija dzīvnieka ķermenī veidojas tieši ap šāviena vietu, no kuras ērglis sāk plosīt beigto dzīvnieku. Apēdot ar svinu piesārņotu gaļu, ērgļi saindējas, jo svins ir toksisks. Pie noteiktas svina koncentrācijas organismā tiek traucēta nervu sistēmas un orgānu darbība. Neveicot speciālu aprūpi, savvaļā šādi saindējušies putni iet bojā. Ar svinu saindējušos putnu ārstēšana ir sarežģīta un laikietilpīga, un vairumā gadījumu nedod labu rezultātu. Savukārt, ja ērgļi ir guvuši vieglas traumas, bez kaulu lūzumiem, vai arī tie ir izbadējušies, tiem ir iespējams palīdzēt. Tos pabarojot, tie atgūst spēkus un ir spējīgi turpināt dzīvi savvaļā,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
LVM vecākajam vides ekspertam Uģim Bergmanim savā savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas “Tiltakalni” 10 gadu darbības laikā izdevies palīdzēt un atgriezt dabā vairākus īpaši aizsargājamus putnus – melnos stārķus, mazos ērgļus, jūras ērgļus, vistu vanagus, zivjērgļus, kā arī meža pūces un ūpjus.
