Urālpūce ir samērā liels putns, kam spārnu plētums var sasniegt pat 134 cm, līdz ar to šīs sugas ligzdošanai nepieciešami liela izmēra koka dobumi vai pusdobumi (koka stumbeņi), kas dabā nav bieži sastopami. Mākslīgo ligzdvietu izveidošana šo dabisko dobumu nepieejamību var daļēji kompensēt.
Ornitologs, LVM vides eksperts Viesturs Vīgants skaidro:
“Ir zināms, ka urālpūces labprāt izmanto cilvēku izliktos būrus, taču jāņem vērā, ka tie jāizliek sugai piemērotās vietās un attiecīgā augstumā – no 4 līdz 10m. Pūces ligzdu pašas neveido, tāpēc būra iekšējā grīda uzstādīšanas brīdī ir jāizklāj ar 5–10 cm biezu praulu vai zāģskaidu kārtu, kurā putni var izkašņāt bedrīti olu dēšanai. Būri pie koka vēlams nostiprināt ar mīkstu metāla stiepli.”
Urālpūce ir Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama putnu suga, tomēr Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja – to skaits ir ap 1800 līdz 5300 pāru, bet sastopamas gan praktiski tikai Latvijas centrālajā un austrumu daļā. Urālpūce ir tipiska boreālo mežu suga un to dzīvesveids ir cieši saistīts ar lielajiem mežu masīviem.
LVM vides eksperti ik gadu uzstāda jaunas un atjauno esošās mākslīgas ligzdas, lai veicinātu arī turpmāku aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu jau izveidotā mikroliegumā vai LVM aizsargājamajā teritorijā. Ierasti mākslīgās ligzdas tiek veidotas trim aizsargājamām putnu sugām: melnajam stārķim, zivjērglim un klinšu ērglim. LVM vides eksperti gan novērojuši, ka šīs ligzdas labprāt izmanto arī citu sugu putni. Tā 2023. gadā vides eksperti konstatēja jūras ērgļu sekmīgu ligzdošanu vai klātbūtni trīs klinšu ērgļiem uzstādītajās mākslīgajās ligzdās.
2024. gadā LVM vides eksperti valsts mežu teritorijā uzstādīja kopumā četras jaunas mākslīgās ligzdas.
