Pērn rudenī LVM vecākajai vides ekspertei Ilze Kukārei Raganas apkārtnē izdevies atrast Latvijā ļoti retu aknu sūnu – Teilora mīliju Mylia taylorii.
Suga Latvijā nav aizsargājama, bet ir ļoti reti sastopama – zināmas vien mazāk par 10 atradnēm Vidzemē. Sūna ir salīdzinoši liela – tā var izaugt līdz pat 10 cm garumā un 5 mm platiem dzinumiem.
LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre skaidro:
"Teilora mīlija ir pamanāma un glīta – vienādi izliektu lapu rinda kārtīgi sakārtota abpus stumbram, daļa dzinumu sarkanbrūni vai dzeltenbrūni, kas izceļas uz citu zaļo sūnu fona. Teilora mīlija diezgan uzkrītoši atšķiras no citām sūnām, ar kurām aug kopā. Šai retajai sūnai līdzīga ir bieži satopamā gludlapu mīlija Mylia anomala, bet tā biežāk aug augstajos un pārejas purvos. Drošai atšķiršanai abām sugām jāizmanto mikroskopiskās pazīmes, apskatot lapas šūnas lielākā palielinājumā."
Teilora mīlija
Konkrētajā atradnē Teilora mīlija auga uz nelielas zemsedzes sūnās iegrimušas skujkoku kritalas slapjaiņu meža nogabalā – niedrājā, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam 91D0* Purvainie meži. Nogabals atrodas dabiskā ieplakā, kurā ir arī citu Latvijā īpaši aizsargājamu sugu atradnes un to aizsardzībai nogabals tiek saglabāts kā aizsargājama teritorija bez mežsaimnieciskās darbības.
Teilora mīlija bieži satopama Skandināvijā, Britu salās un citviet Eiropā piekrastē, iekšzemē kļūstot retākai.
Savukārt vasaras vidū LVM vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne bioloģiski vērtīgā bebrainē, turpat Vidzemē, novēroja interesanto sūnu sugu – peldošo ričijvācelīti Ricciocarpus natans.
Peldošā ričijvācelīte
Peldošā ričijvācelīte ir neliela sūna ar sirdsveidīgu laponi. Dabā ir sastopamas divas formas – ūdens un sauszemes. Ūdens formai laponis peld pa ūdens virsmu, jo tajā ir lielas, ar gaisu pildītas poras, savukārt lapoņa apakšpusē ir violetas lentveida zvīņas, kas sūnai piešķir savdabīgu izskatu. Vēlā rudenī ričijvācelītes nogrimst ūdenstilpes dibenā, kur pavada ziemu un pavasarī atkal uzpeld ūdens virspusē. Sauszemes formai atšķirībā no ūdens formas neveidojas tik izteiksmīgas violetās zvīņas.
Peldošās ričijvācelītes ir sastopamas stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos – dīķos, grāvjos, kanālos, bebrainēs un līdzīgās vietās. To var atrast kā pilsētvidē, tā arī dabiskā vidē.
