“Līdzīgi kā citām pasaules universitātēm, kas lepojas ar senām akadēmiskajām tradīcijām, arī mūsu Alma Mater nu ir savs heraldiski atzīts ģerbonis. Dāvana universitātei tās 105. jubilejā, kas kopā ar vēsturisko zīmi un mūsdienu logotipu nesīs Latvijas Universitātes vārdu pāri paaudzēm un robežām,” par ģerboni saka LU rektors profesors Gundars Bērziņš.
Ģerboņa autors ir vēsturnieks un heraldikas eksperts Edgars Sims. Viņš ir vairāku Latvijas novadu, pagastu, organizāciju, dzimtu, kā arī Sēlijas ģerboņa autors. Ģerboņa prezentācijā viņš uzsvēra, ka heraldikas tradīcijas nosaka – ģerbonim jābūt oriģinālam, vienkāršam un labi nolasāmam no attāluma. Ierasts, ka ģerboņos nav teksta, taču universitāšu ģerboņi ir izņēmums un tādēļ arī LU ģerbonī goda vietā likta Universitātes abreviatūra – “LU”. “Latvijas Universitāte pasaulē ir unikāla ar to, ka tās nosaukums nes arī valsts vārdu,” sacīja E. Sims, tādēļ, simbolizējot valsts un Universitātes vienotību, ģerbonī iekļautas trīs zvaigznes, simbolizējot valstiskuma dimensiju.
LU padomes priekšsēdētājs, profesors Mārcis Auziņš, kurš ir viens no ģerboņa idejas autoriem, ģerboņa prezentācijā atgādināja, ka LU pirmajā Satversmē bija ierakstīts - LU veiksmīga attīstība ir garants Latvijas izaugsmei. “Universitātei ir duāla misija – rūpēties par Tēvzemi – Latviju un būt starptautiski atzītai zinātnes universitātei. Tas ir sarežģīts uzdevums. Abas misijas viena otru gan papildina, gan nereti nonāk pretrunās,” sacīja M. Auziņš, norādot uz ģerbonī iekļautajiem, gan LU, gan Latvijai nozīmīgiem simboliem – ozols kā senču spēks, grāmata kā zināšanu krātuve un trīs zvaigznes kā valstiskuma apliecinājums.
Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece , mākslas vēsturniece Ramona Umblija savukārt aicināja Universitāti rūpēties, lai ģerbonis kļūtu par ikviena LU saimes locekļa ikdienas sastāvdaļu, lai tas kļūtu ikvienam īpašs un nozīmīgs. “Jums kopā jāveido ģerboņa leģenda, kas to padarītu patīkamu, pieejamu un mīļu ikvienam,” sacīja R. Umblija, pasniedzot LU padomes priekšsēdētājam M. Auziņam. apliecinājumu par ģerboņa oficiālu apstiprināšanu šā gada 11. novembrī.
Ģerbonis ietver LU un Latvijas simbolus un krāsas – nakts zilo un sudrabaini pelēko, tas greznots ar zeltu, kas simbolizē saules gaismu un zināšanu spēku, tāpat kā katrs vēsturiskais LU vēsturiskās ēkas ķieģelis. Tā centrā kuplo sudraba ozols ar 12 zariem, kas apdziedāts LU himnā un atspoguļo Latvijas tautas spēku un mūžīgumu. Ozols izaug no ģerboņa vairoga pamatiem, tiecoties augšup – pretī zināšanām un nākotnei.
Virs ozola novietota atvērta grāmata ar zelta iesējumu un dabīgām baltām lapām, kas ir zināšanu un pilnības simbols, apliecinot LU devumu Latvijas attīstībā un tās nozīmi augstākajā izglītībā. Šī grāmata arī godina LU bibliotēkas vēsturiskās saknes, kas aizsākās jau 1524. gadā ar BIBLIOTHECA RIGENSIS izveidi – vienu no vecākajām Eiropas grāmatu krātuvēm.
Ģerboņa augšpusē virs vairoga iemirdzas trīs zelta zvaigznes – Brīvības pieminekļa un LU rektora amata ķēdes simbols, kas vēsturiski veido LU vienotību ar valsti. Vairoga apakšdaļā uz lentes izcelta devīze latīņu valodā – “Scientiae et Patriae” jeb “Zinātnei un Tēvzemei” – apliecinājums LU mērķim kalpot zināšanām un Latvijai.
Apstiprinātais ģerbonis (līdzās LU vēsturiskajai zīmei un logotipam) ir īpaša dāvana Latvijas Universitātes 105. jubilejas gadā un Latvijas Valsts dibināšanas svētku nedēļā.
Šodien, 15. novembrī, LU ģerbonis tika prezentēts Universitātes saimei īpašā svinīgā pasākumā, kas veltīts Latvijas Valsts svētkiem. Ģerboņa paraugeksemplārus ar autora parakstu glabāšanā saņēma LU rektors, prorektori un ģerboņa tapšanā iesaistītās personas.
