DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. oktobrī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Krimas platformas parlamentārā samita laikā norisināsies ekspertu diskusijas un citi pasākumi Ukrainas atbalstam

Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits Rīgā, 24.oktobrī, pulcēs delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm. Līdzās samitam norisināsies augsta līmeņa ekspertu diskusijas un citi pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp cilvēktiesību jautājumiem veltītas diskusijas un dokumentālās filmas “Krimas patiesā vēsture” seanss.

Trešdiena, 23.oktobris

  • 11.00 – 12.30 Ekspertu diskusija "Krimas tatāru deportācija 1944.gadā: no genocīda atzīšanas līdz Krimas tatāru tiesību atjaunošanai Ukrainas valstī".

Latvijas Okupācijas muzejs, Biedrības zāle, Latviešu strēlnieku laukums 1, Rīga

Samita priekšvakarā eksperti spriedīs, kā atjaunot Krimas tatāru tiesības, esot neatkarīgas Ukrainas sastāvā. Eksperti pievērsīs uzmanību Krimas tatāru deportāciju starptautiskai atzīšanai par genocīdu, tostarp citu valstu iespējām iesaistīties šajā procesā.

Diskusijā piedalīsies un klātesošos uzrunās Krimas tatāru tautas līderis, cilvēktiesību aktīvists, ilggadējs politieslodzītais padomju cietumos un nometnēs, Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs (Mustafa Dzhemilev), Kremļa ieslodzītais un šī gada jūnijā ieslodzīto apmaiņā atbrīvotais Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal), kā arī Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs (Refat Chubarov) un citi viesi.

Padomju režīms 1944.gadā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatārus piespiedu kārtā pārvietoja uz Centrālāziju un citām Padomju Savienības nomaļām teritorijām. Šo noziegumu, kura mērķis bija iznīcināt Krimas tatāru tautas etnisko, kultūras un reliģisko identitāti, Latvijas parlaments 2019.gadā atzina par padomju režīma īstenotu genocīdu. Gadu desmitiem Krimas tatāri cīnījās par atgriešanos vēsturiskajā dzimtenē, kas kļuva iespējama tikai astoņdesmito gadu beigās. Taču 2014.gadā Krievija okupēja Krimu, turpinot pārkāpt Krimas tatāru tautas tiesības, vajājot aktīvistus un aizliedzot medžlisa darbību.

Pasākumu rīko Ukrainas vēstniecība Latvijā.

  • 14.00 – 16.30 Tiešsaistes diskusija “Cīņa par Krimu. Cīņa par cilvēktiesībām”.

Latvijas Republika Saeima, Jēkaba iela 6/8, Baltiešu zāle, Rīga

Dažādu valstu parlamentu cilvēktiesību komisiju priekšsēdētāji, nacionālo cilvēktiesību institūciju vadītāji un tiesībsargi spriedīs par Krimas pussalas okupācijas izraisītajām cilvēktiesību problēmām un risinājumiem. Dalībnieku vidū būs cilvēktiesību komisāri un parlamentu komisiju vadītāji no Ukrainas, Ziemeļīrijas, Itālijas, Ēģiptes un citi.

Klātesošos uzrunās Saeimas Cilvēktiesību un sabierdisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima, Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs (Dmytro Lubinets), Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, kā arī Kremļa ieslodzītais un šī gada jūnijā ieslodzīto apmaiņā atbrīvotais Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal) un citi.

Diskusiju rīko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāru. Pasākumu vadīs Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

  • 17.30 – 20.30 Dokumentālā filma “Krimas patiesā vēsture”.

Melngalvju nams, Rātslaukums 7, Rīga

Trešdienas pasākumus noslēgs dokumentālās filmas “Krimas patiesā vēsture” seanss un diskusija ar filmas autoriem un Krimas pārstāvjiem.

Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ukrainas Austākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk), Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs (Refat Chubarov), Krimas tatāru tautas līderis, ilggadējs politieslodzītais padomju cietumos un nometnēs, Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs (Mustafa Dzhemilev) un Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Filmu veidojis ukraiņu žurnālists, vēsturnieks un režisors Akims Galimovs (Akim Galimov), un tā atspēko mītus par Krimu un atklāj tās patieso vēsturi. Filma izgaismo, cik lielā mērā Krievijas propaganda un kolonizācijas politika ir iznīcinājusi Ukrainas pamatiedzīvotāju identitāti un kultūru.

Pasākumu rīko Ukrainas vēstniecība Latvijā.

Ceturtdiena, 24.oktobris

  • 15.00 – 18.00 Ekspertu diskusija par Krievijas atbildību un kara ietekmi uz Eiropas drošību.

“Radisson Blu Latvija”, Elizabetes ielā 55, Rīga

Eksperti spriedīs, kā panākt taisnīgumu starptautisko noziegumu upuriem, lai garantētu stabilu mieru. Tāpat diskusija būs veltīta sarunām par nacionālas noturības stratēģijas izstrādi, kā arī Ukrainas atziņām un iespējām gūto pieredzi pielāgot partnervalstīm.

Diskusiju rīko Krimas cilvēktiesību grupa, Latvijas Ārpolitikas institūts un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai. Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ukrainas Austākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) un Krimas platformas ekspertu grupas koordinatore Olha Skripnika (Olga Skrypnyk).

Diskusijā piedalīsies Kremļa ieslodzītais un šī gada jūnijā ieslodzīto apmaiņā atbrīvotais Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal), Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs (Dmytro Lubinets), Ukrainas militārais eksperts, rezerves pulkvedis Viktors Kevļuks (Viktor Kevliuk), Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un citi.

Pasākumam varēs sekot līdzi tiešraidē samita tīmekļa vietnē un Saeimas YouTube kontā.

Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita tīmekļvietne: https://crimea-platform-riga.lv/.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI