“Mēs lūgsim Ministru kabinetu sniegt atbildes un izvērtējamu par kopsēdē izskanējušajiem jautājumiem un priekšlikumiem – paredzēt lielāku minimālo attālumu no atkritumu dedzināšanas iekārtas līdz apdzīvotām vietām, tostarp iespējām pašvaldībām pašām noteikt lielāku attālumu nekā valsts noteiktais minimālais,” sacīja Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska.
Kopsēdes dalībnieki diskutēja par ieceri būvēt jaunu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Ropažu novadā un 10 221 pilsoņu kolektīvo iesniegumu saistībā ar drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām. Iesniedzēji vēlas noteikt minimālo attālumu – vismaz piecus kilometrus – no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām, kurās dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāju. Kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka droša attāluma noteikšana no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām ir būtisks sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājums.
Kritērijs reģenerācijas iekārtai ir nevis attālums, bet drošas tehnoloģijas, sēdē pauda projekta ieviesēja pārstāvis. Paredzētajai iekārtai esot zemāks CO2 izmešu daudzums nekā šķeldas iekārtām vai decentralizētajām siltumapgādes sistēmām, turklāt šobrīd Latvijā apglabāto atkritumu apjoms atbilst teju 1,2 teravatstundām enerģijas gadā, norādīja uzņēmēji.
Potenciālā piesārņojuma riski un ietekme uz iedzīvotāju veselību ir atkarīga no tehnoloģiju ievērošanas, dedzināto atkritumu sastāva un apjoma, regulāra emisiju monitoringa, kā arī kļūdu analīzes un savlaicīgas novēršanas, akcentēja Veselības ministrija. Patlaban normatīvajos aktos noteiktais aizsargjoslas attālums – 100 metri – ir par mazu. Vidējais attālums Eiropā no šādas iekārtas ir 500 metri, pauda ministrijas pārstāvji.
Būtiskākais, kas jākontrolē, ir dedzināšanas vai reģenerācijas procesā izmantotais materiāls un tā kvalitāte, sadedzināšanas temperatūra, kā arī izmešu daudzums, atbildot uz deputātu jautājumiem, uzsvēra Valsts vides dienests.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauda, ka jau esošo atkritumu dedzināšanas iekārtu Brocēnos, Jelgavā un Ventspilī kapacitāte ir pietiekama tam apjomam, ko rada Latvijas iedzīvotāji, turklāt atkritumu daudzumam ir tendence samazināties.
Savukārt Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska uzsvēra, ka nepieciešams balstīties zinātniskos datos un pētījumos. Atkritumu dedzināšanas iekārtas pienesums tautsaimniecībā un ekonomiskie ieguvumi jāizsver iepretim sabiedrības interesēm, pauda deputāti.
Tāpat apakškomisijas aicinās valdību rast veidus, kā stiprināt monitoringu un nodrošināt tā nepārtrauktību, pārskatīt regulējumu par mazajām atkritumu dedzināšanas iekārtām, izskatīt nepieciešamību veikt arī biomonitoringu, kā arī fona un trokšņu mērījumus pirms iekārtas palaišanas. Deputāti lūgs sniegt arī konkrētus datus par pieejamajiem un nepieciešamajiem apjomiem reģenerācijai, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas plānus, un izskatīt videi un cilvēkiem labvēlīgas alternatīvas.
Kopsēdē piedalījās arī vides un veselības eksperti, valsts iestāžu pārstāvji, pašvaldības un nozares uzņēmumi, nevalstisko organizāciju un pilsoņu iniciatīvas pārstāvji.
