“Latvija pēdējo gadu laikā ir pārņēmusi vairākus nozīmīgus Eiropas Savienības tiesību aktus enerģētikas un ilgtspējas jomā. Tomēr palikuši būtiski neizpildīti mājasdarbi emisijas kvotu tirdzniecības un transporta enerģijas regulējuma jomā. Šo mājasdarbu izpilde ir ne tikai iespēja veicināt ilgtspējīgu attīstību un inovāciju enerģētikas, transporta un citās Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs, bet arī priekšnosacījums apjomīga Eiropas Savienības investīciju finansējuma piesaistīšanai Latvijas tautsaimniecībai,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
ETS Eiropā un Latvijā ir spēkā kopš 2005. gada un attiecas uz lieliem piesārņotājiem – uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē, energoietilpīgu rūpniecību un aviāciju, atbildot uz deputātu jautājumiem, atbildīgās komisijas sēdē skaidroja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Izmaiņas nepieciešamas, lai attiecinātu ETS arī uz mazajiem piesārņotājiem un veicinātu emisiju samazināšanu ēku sektorā, autotransporta un citās nozarēs, uz kurām esošā sistēma neattiecas, un tam paredz izveidot atsevišķu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS 2).
Tāpat izmaiņas precizē un papildina esošo ETS regulējumu aviācijai un lielajiem piesārņotājiem, tostarp jaunus nosacījumus bezmaksas kvotu saņemšanai, iespējas papildu kvotu saņemšanai un nosacījumus iekārtu izslēgšanai no ETS, kā arī paplašina sistēmas darbību uz kuģošanas kompānijām.
Esošā ETS ir galvenais instruments cīņā pret klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, un tā darbojas pēc principa “maksā piesārņotājs”. Sistēma nosaka kopējo emisiju daudzumu, ko drīkst izlaist uzņēmumi noteiktās nozarēs, un šis daudzums katru gadu pakāpeniski samazinās. Katram uzņēmumam tiek piešķirts konkrēts bezmaksas skaits emisijas kvotu – viena kvota atļauj emitēt vienu tonnu CO₂ izmešu. Uzņēmumi, kas emitē mazāk nekā piešķirtās kvotas, var pārdot kvotu pārpalikumu uzņēmumiem, kuri pārsniedz limitu vai uzkrāt tās nākamajiem gadiem.
Likumprojektā ietvertas prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvi un to ieviešanas programmas, kā arī citi jautājumi.
Plānots, ka ETS 2 tiks ieviesta no 2027. gada visā Eiropas Savienībā vienlaikus, norādīts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvijas tiesību aktos pilnībā pārņemtu attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Šīs prasības pilnībā pārņēmušas 17 dalībvalstis, to skaitā Lietuva, savukārt Igaunija normas transponējusi daļēji, iepriekš informēja KEM. Latvija līdz šim nav pārņēmusi prasības un ir izmantojusi maksimālo regulējuma elastību, rosinot, ka ETS 2 neattiecinās uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem.
Tā kā līdz šim tiesību normas nav transponētas, pret Latviju ierosinātas jau trīs pārkāpuma procedūras. Par tām var tikt ierosināta tiesvedība. Tas negatīvi ietekmētu budžetu un tautsaimniecības attīstību, jo līdz pat regulējuma pārņemšanai būtu jāmaksā soda nauda – 110 miljoni eiro gadā –, un saistību izpildei tiktu piešķirts mazāk finansējuma, atbildīgās komisijas sēdē pauda KEM.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta arī galīgajā lasījumā.
