Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Pieņemti būtiski lēmumi, iezīmējot skaidru un mērķtiecīgu ceļu uz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, vidi aizsargājošu politiku ieviešanu un sabiedrības noturības palielināšanu pret klimata pārmaiņām. Šis bijis izaicinājumiem bagāts un dinamisks periods, kurā ar daudzpusīgu pasākumu kopumu un atbalsta mehānismiem ikdienu radām priekšnoteikumus ilgtspējīgai valsts attīstībai, kas nodrošinās gan iedzīvotāju labklājību, gan valsts drošību nākamajos gados.”
Enerģētikas nozares attīstība un drošības stiprināšana
Baltijas valstu elektrosistēmas sinhronizācija ar Eiropu ir bijis viens no pēdējo 20 gadu nozīmīgākajiem Latvijas enerģētikas neatkarības stiprināšanas soļiem. Ievērojot ģeopolitisko situāciju, vērienīgā Baltijas energosistēmas pārveide tika pabeigta gadu ātrāk nekā sākotnēji plānots un bez valsts budžeta atbalsta. Pilnīga atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem ir palielinājusi energoapgādes drošumu, mazinājusi agresorvalsts ietekmes riskus un ļāvusi stiprināt Baltijas reģiona enerģētisko pašpietiekamību.
Ieviesta mērķtiecīga vidēja un ilgtermiņa nozares attīstības plānošana, kas vienmēr bijusi pārdomāta un kvalitatīva regulējuma stūrakmens. Kopīgi ar nozaru ministrijām, nevaldības sektoru, patērētāju pārstāvjiem un pašvaldībām izveidota Enerģētikas stratēģija 2050. gadam, uzsākts darbs pie kodolenerģijas programmas un izveidots uz investīciju optimizāciju vērsts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam. Saskanīgi ar plānošanas dokumentos noteikto, izstrādāti konkrēti tiesību aktu priekšlikumi, cita starpā rodot kompromisus un progresus ilgstoši nerisinātos un neērtos jautājumos, tostarp dabasgāzes kā resursa loma Latvijas energosistēmā, Latvijas degvielu ražošanas kapacitātes stiprināšana, šķeldas un malkas ilgtspējīga lietošana, atlikumsiltuma efektīva izmantošana Rīgā un elektroenerģijas pašpietiekamības stiprināšana, pilnvērtīgi izmantojot jau esošos ražošanas objektus un veicinot jaunu konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanas objektu attīstību.
Elektroenerģijas lietotāju iespēju stiprināšana un rūpes par aizsargājamām lietotāju grupām bijis viens no būtiskiem enerģētikas nozares regulējuma attīstības pamatuzdevumiem. KEM īstenojusi virkni regulējuma izmaiņu, kā arī pastāvīgu atbalsta programmu pieejamību, kas devusi plašākas iespējas lietotājiem pašiem ražot un kopīgi lietot elektroenerģiju. Uzņēmumi novērtējuši ilgi gaidītus grozījumus tiešo līniju regulējumā. KEM veidojusi stingrāku regulējumu un prasības elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem – gan nosakot pienākumus nodrošināt standartizētus piedāvājumus elektroenerģijas pašražotājiem, gan likumā nosakot griestu sistēmas pakalpojumu kāpumam mājsaimniecību lietotājiem. Attiecībā uz aizsargātājām lietotāju grupām, KEM izdevies noturēt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, gan arī ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām vai pieaugušais ar 1. invaliditātes grupu. Papildus izstrādāts regulējums un rasts finansējums, lai aizsargātiem lietotājiem tiktu būtiski atvieglota elektroenerģijas pieslēguma izveide. Tāpat pirmo reizi Latvijā izstrādāta un ieviesta mērķēta atbalsta piešķiršanas sistēma, kas vajadzības gadījumā ļauj efektīvi izmantot un sniegt atbalstu tām ģimenēm, kurām tas visvairāk ir nepieciešams.
Vides aizsardzības politika un reformas
Vides aizsardzības politikas joma KEM pārraudzībā tika nodota nedaudz vairāk kā pirms gada. Tajā kā prioritātes noteikts: administratīvā sloga mazināšana, vides prasību standartizācija un uzraudzības stiprināšana un ūdenssaimniecības pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu efektivizācija.
Vides prasību regulējums – rīks iedzīvotāju, vides un nozares attīstības līdzsvarošanai. Esošais vides prasību noteikšanas process ir birokrātiski smagnējs, taču, kā parādījusi situācija ar energobjektu attīstību, šis process nedeva ne iedzīvotājiem, ne arī vides un dabas aizstāvjiem pārliecību, ka to intereses tiek aizsargātas un ņemtas vērā. Tāpat vides prasību regulējums bija lielā mērā atrauts no pašvaldību plānošanas procesiem. Lai salāgotu vides prasību regulējumu ar valsts attīstības un sabiedrības vajadzībām, KEM uzsāka vides prasību noteikšanas un uzraudzības reformu, kuras ietvarā paredzēts veikt saskanīgus grozījumus vairākos nozares tiesību aktos. No tiem šobrīd Saeimā ir Grozījumi likumā par Ietekmes uz vidi novērtējumu, kas paredz stiprināt pašvaldību lomu, padarīt skaidrāku sabiedrības līdzdalību, noteikt prioritāru statusu valsts aizsardzības projektiem un padarīt kopējo ietekmes uz vidi procesu paredzamāku un caurspīdīgāku.
Birokrātijas mazināšana – šī gada augustā Ministru kabinets atbalstīja Enerģētikas un vides aģentūras likvidāciju un funkciju nodošanu Valsts vides dienestam. Līdz šim sākotnējo novērtējumu uz vidi veica un uz novērtējuma balstītus tehniskos noteikumus izsniedza Valsts vides dienests, savukārt ietekmi uz vidi novērtējumu veica enerģētikas un vides aģentūra. Reorganizācijas ietvarā rasta iespēja atteikties no dubultas administratīvās atbalsta funkcijas, mazināt administratīvo slogu, kuru iepriekš veidoja iestāžu savstarpējie saskaņojumi un saziņa, un efektīvāk izmantot vides prasību ekspertu laiku un zināšanas, vienoti vērtējot gan sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu, gan arī ar abiem novērtējumiem saistīto tehnisko noteikumu izstrādi.
Plašākas atkritumu šķirošanas iespējas – viens no rīkiem atkritumu apsaimniekošanas izmaksu mazināšanai ir iespējas un tehnoloģijas atkritumus šķirot un efektīvi izmantot atkārtoti. KEM strādājusi un turpinās darbu pie tā, lai padarītu atkritumu šķirošanu pieejamāku gan cīnoties par atbalsta finansējumu, gan veidojot vienotu šķirto atkritumu šķirošanas marķējumu, gan veidojot motivējošus rīkus iesaistītajām pusēm. Paralēli KEM šī gada jūnijā noslēgtā Industriālās partnerības memoranda ietvarā, sadarbībā ar ražojošās industrijas pārstāvjiem, meklē lietderīgus atlikumproduktu izmantošanas veidus, tādejādi stiprinot Latvijas resursu pašpietiekamību.
Lai mazinātu azbestu saturošo materiālu atkritumu radītos riskus videi un iedzīvotāju veselībai, turpinājās azbesta atbalsta programma, kas sniedza iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām, kā arī Latvijas Goda ģimenēm pieteikties uz bezmaksas atbalstu azbestu saturošā šīfera krājumu savākšanai, transportēšanai un drošai apglabāšanu poligonos. 2024. gadā no vairāk nekā 270 mājsaimniecībām izvestas vairāk nekā 700 tonnas azbestu saturošā šīfera, uzlabojot vidi un iedzīvotāju veselību.
Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un noturības stiprināšana
Viens no būtiskākajiem darbiem mūsu valsts ekonomiskās ilgtspējas veicināšanā, enerģētiskās drošības un vispārējās noturības stiprināšanā ir Ministru kabinetā apstiprinātais Ekonomiskās ilgtspējas likums. Tas stiprina valsts un pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un paver iespējas investīciju piesaistei, lai attīstītu vietējo ražošanu, kas veicina Latvijas materiālo pašpietiekamību un enerģētisko neatkarību. Likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā un pēc tā apstiprināšanas sniegs jaunas iespējas piesaistīt ES finansējumu ilgtspējīgām ekonomikas iniciatīvām. Minētais likumprojekts ir pamats vairāku klimata instrumentu (Emisijas kvotu izsoļu instruments, Modernizācijas fonds), kā arī Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda darbībai Latvijā.
Lai mazinātu riskus, kas rodas no jūras uzplūdiem vēja brāzmu ietekmē un plūdiem stipru lietavu dēļ, izveidoti koordinācijas mehānismi – organizējot regulāras mācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kurās tiek simulēti dažādi riska scenāriji un labās prakses apmaiņa. Vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem plūdu radīto seku mazināšanā ir savlaicīga preventīva rīcība un finansējuma pieejamība, tāpēc KEM šobrīd strādā gan pie riska pārvaldības regulējuma sakārtošanas, gan jaunas atbalsta programmas izstrādes.
Lai mazinātu ekstrēmu laikapstākļu radīto ietekmi un vienlaikus stiprinātu valsts, pašvaldību un uzņēmēju noturību pret nākotnes krīzēm, būtiski ir preventīvi modernizēt valsts drošības resoru infrastruktūru. Izveidotas vairākas jaunas atbalsta programmas, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldības policijas ēku pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī īstenots atbalsts uzņēmējiem, pašvaldībām, valsts iestādēm elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras iegādei un izbūvei, tostarp aprīkojot to ar saules paneļiem un/vai vēja ģeneratoriem elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņa nodrošināšanai.
Lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti un pāreju uz ilgtspējīgākiem pārvietošanās risinājumiem, kopš 2022. gada tiek sniegts valsts atbalsts elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Šo iespēju jau atzinīgi novērtējuši vairāk nekā 6400 iedzīvotāji, izvēloties videi draudzīgus transportlīdzekļus. Ģimenes ir viens no mūsu tautsaimniecības balstiem, tādēļ īpaša uzmanība pievērsta papildu atbalstam daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti, tādējādi stiprinot viņu labklājību un paplašinot iespējas izmantot ilgtspējīgu transportu.
