Atklājot diskusiju, Valsts prezidents aicināja domāt par enerģētikas jomas risku un resursu diversifikāciju un aicināja pievērsties, pirmkārt, starpsavienojumu attīstībai, lai vienlaikus veicinātu Latvijas eksporta attīstību un uzlabotu energoapgādes drošību. Otrkārt, ražošanas jaudām, kas ir nepieciešamas, lai maksimāli nodrošinātu Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, kurā ir labas iestrādnes ar hidroelektrostacijām un atjaunīgo resursu izmantošanu. Treškārt, gāzes izmantošanas paradigmas maiņu – no līdzšinējā uzskata par gāzi kā ilgtermiņā stabilizējošu resursu uz sapratni, ka situācija var pēkšņi mainīties.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Klimata un enerģētikas ministrijas paveikto Latvijas enerģētikas stratēģijas līdz 2050. gadam sagatavošanā un prognožu atjaunošanā. Vienlaikus E. Rinkēvičs diskusijā izcēla arī izaicinājumus enerģētikas projektu attīstībā, kur no vienas puses uzņēmējiem ir nepieciešami energoresursi ražošanas kāpināšanai, bet no otras puses enerģētikā attīstītājiem nav skaidrs, kur un ko var būvēt.
Diskusijā piedalījās un atgriezenisko saiti par Latvijas enerģētikas stratēģijas līdz 2050. gadam virzību un turpmākajiem soļiem sniedza klimata un enerģētikas ministrs, ekonomikas ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, Saeimas frakciju pārstāvji un nozares eksperti.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
