Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
To, ka sabiedrībai ir tiesības uz vides informāciju, nosaka Vides aizsardzības likuma 7.pants. Mēs zinām, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar piesārņojuma kontroli, taču kā pienākums ir mūs informēt gan par potenciālajām darbībām, gan jau notikušu ekoloģisku katastrofu?
Operatoru pienākums – ziņot jau pirms darbības uzsākšanas
Informēšanai par vides piesārņojumu ir vairāki līmeņi. Vides pārvaldības valsts biroja Piesārņojuma novērtēšanas daļas vadītāja Indra Kramzaka norāda, ka, pirmkārt, sabiedrība par piesārņojumu tiek informēta jau tad, kad operatoram jeb tam, kurš veic profesionālu darbību, tiek izsniegta darbības atļauja. Likuma "Par piesārņojumu" 1.pantā ir teikts, ka ar piesārņojošu darbību mums jāsaprot augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
I.Kramzaka stāsta, ka A kategorijas uzņēmumiem atbilstoši Eiropas direktīvai tas ir obligāti, tāpat tas ir arī daļai B kategorijas uzņēmumu, ja tā lēmumu pieņem Reģionālā vides pārvalde (RVP) un pašvaldība. Šīs informācija izplatīšana var būt gan speciālu noteikumu izdošana, gan apkārtējo zemes īpašnieku informēšana, gan arī, A kategorijas gadījumā, tās var būt sabiedriskās apspriešanas, informācijas publicēšana "Latvijas Vēstnesī", norāda Liepājas RVP Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš. Tas notiek vēl pirms darbības uzsākšanas vai arī būtiskām izmaiņām. Savukārt šīs izsniegtās atļaujas kontrole ir Valsts vides dienesta kompetencē.
Jāņem vērā, ka likuma "Par piesārņojumu" 6.pantā teikts, ka, ja ir pārkāpti atļaujas nosacījumi vai apdraudēta šo nosacījumu turpmākā ievērošana, operators par to nekavējoties paziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei. Operatoram ir pienākums sniegt informāciju vides aizsardzības institūcijām, kuras saskaņā ar šo likumu atbild par atļauju izsniegšanu un kontroli, kā arī informēt sabiedrību un attiecīgo pašvaldību par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.
Maznozīmīgos piesārņojuma gadījumos sabiedrību neinformē
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis informē: ja piesārņojums jau ir konstatēts, tad saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 10.pantu valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā esošās vides informācijas sniegšana sabiedrībai ir jānodrošina
Pamatojoties uz vides ministra rīkojumu Nr.516 "Par Vides ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbību un informācijas aprites koordināciju ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās" ir noteikta darba kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas aprite avārijās un avāriju situācijās un tās sniegšana sabiedrībai. Informācijas sniegšanu avārijas situācijās īsteno, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, respektīvi, preses relīzes, telefoniski, preses konferences, publikācijas u.c.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 10.pantu, ja cilvēka darbības vai bezdarbības dēļ vai dabas parādību dēļ radies apdraudējums videi vai cilvēku veselībai, attiecīgā iestāde, kuras rīcībā ir informācija, kas varētu palīdzēt veikt nepieciešamos pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu, nekavējoties izplata šādu informāciju sabiedrībai, kuru tas var ietekmēt. Valsts vides dienests (VVD) izvērtē esošā piesārņojuma ietekmi uz vidi un iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, pēc šiem faktoriem tiek pieņemts lēmums par sabiedrības informēšanu. Maznozīmīgos vides piesārņojuma gadījumos sabiedrību neinformē.
"Saņemot informāciju, mēs to pārbaudām, ja ir problēma – informējam sabiedrību, ja nav problēmas – sakām paldies ziņotājam par modrību un informējam par pārbaudes rezultātiem."
Arī R.Bērziņš norāda, ka ekoloģisko katastrofu gadījumā parasti tiek ievietota preses relīze VVD mājaslapā. Par mazāk būtiskām izmaiņām lielākoties sabiedrība netiek informēta, piemēram, pirms kāda laika Liepājas iedzīvotāji sūdzējušies par smakas smogu, kas radies no kurināšanas. Par šādiem gadījumiem parasti neziņo. Taču, ja cilvēki zvana medijiem un interesējas, tad līdz ar atbildīgo iestāžu komentāriem plaša sabiedrība tiek informēta arī par šādām situācijām. Liepājas RVP Kontroles daļas vadītājs atzīst, ka pietrūkst resursu, lai informētu par pilnīgi visiem gadījumiem, jo reģionā pieci inspektori pārbauda un kontrolē vairāk nekā 1000 uzņēmumus, tāpēc laika atliek tikai informēt patiesi nozīmīgos gadījumos.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 6.pantu ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām ir tiesības prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu.
Tādējādi, saņemot viena cilvēka sūdzību, VVD savas kompetences ietvaros veic tās izskatīšanu, ja cilvēks dod kontaktinformāciju un konkrētu aprakstu un tā nav novēlota. Katra sūdzība tiek reģistrēta, ja iespējams, no sūdzības iesniedzēja tiek iegūta pēc iespējas detalizētāka informācija. Pēc šādas informācijas saņemšanas praktiski visos gadījumos tiek veikta operatīva pārbaude, tiek organizēta objekta apsekošana, situācijas izvērtēšana atbilstoši VVD kompetencei un konstatēto faktu noformēšana.
Kā rīkoties, ja ir pamanīts vai ir aizdomas par vides piesārņojumu?
Tomēr ir jāņem vērā, ka piesārņojums var nebūt tieša operatora vaina, kā tas atklājās Ičas upes gadījumā. Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs E.Jasinskis skaidro: cilvēkam, kurš ievēro parādību, kas var liecināt par piesārņojumu un kaitējumu videi, būtu jāinformē VVD vai pašvaldība, bet izvērtējums ir RVP jautājums. "Saņemot informāciju, mēs to pārbaudām, ja ir problēma – informējam sabiedrību, ja nav problēmas – sakām paldies ziņotājam par modrību un informējam par pārbaudes rezultātiem, piemēram, ka nekas būtisks nav noticis," norāda E.Jasinskis.
Savukārt RVP Kontroles daļas vadītājs R.Bērziņš stāsta, ka operatīvai informācijas nodošanai var sazināties arī tieši ar sava reģiona RVP. Šīm reģionālajām pārvaldēm var gan zvanīt, gan rakstīt uz norādītajiem e-pastiem, kas ir pats labāks variants, lai pārvaldes inspektorus sasniegtu, ja piesārņojums konstatēts vakarā vai nakts stundā. Tāpat arī, piemēram, Liepājā ir iespējams zvanīt arī uz pašvaldības policiju, kas diennakts laikā aizbrauc un pārbauda sūdzības pamatotību, bet pēc tam informē RVP.
Latvijā ir astoņas reģionālās vides pārvaldes:
R.Bērziņš akcentē, ka iedzīvotāji ir salīdzinoši aktīvi informācijas nodošanā, turklāt šis process kļūst arvien kvalitatīvāks, kas tā nav bijis vienmēr. Pirms laika pārvalde sāka apdomāt pat iespēju ieviest valsts līmenī noteikumu, ka par nepamatotu izsaukumu ir jāmaksā, tomēr situācija ir uzlabojusies, jo pēdējā pusgada laikā tādi gadījumi paliek arvien retāki.
