Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība ir kritiski svarīga, lai iegrožotu agresoru un strādātu pie Krievijas spēju ierobežošanas, īpaši vēršoties pret tās ienākumiem, militāri rūpniecisko kapacitāti un dezinformāciju.
“Krievija visādi mēģinās apiet sankcijas. 14.sankciju pakotne ir pieņemta, iekļauti arī aizliegumi, tostarp mangāna rūda, ko ierosināja Latvija. Svarīgi par sankciju īstenošanu runāt arī ar pašiem uzņēmumiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Norādot uz sankciju apiešanu caur citiem Krievijas kanāliem un īpaši “ēnu flotes” kuģiem un to novēršanu, D.Mieriņa akcentēja, ka 14.sankciju pakotne ir labs sākums un spiediens, kas jāturpina. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pieņemts paaugstināts tarifs Krievijas graudu importam, padarot tos mazāk konkurētspējīgus Eiropā, bet tas vēl nav viss un varam darīt vairāk, lai ierobežotu šo pārtikas preču importu. “Mums Latvijā notiek diskusijas, ka neko vairāk neizmantojam savos iepirkumos no Krievijas precēm. Tas ir arī morāli ētiskas dabas jautājums,” sacīja D.Mieriņa.
Runājot par tehnoloģiju, it īpaši mākslīgā intelekta izmantošanu drošības jautājumos, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja labos piemērus, ko veiksmīgi izmanto Ukraina karā pret Krieviju.
Baltijas ceļa 35.gadadienas nedēļā no 21. līdz 23.augustam Latvijā pulcējas NB8 parlamentu priekšsēdētāji, lai ikgadējā sanāksmē pārrunātu šī brīža ārpolitikas un drošības prioritātes, informatīvās telpas drošību un sabiedrības noturību, kā arī valstu sadarbības stiprināšanas nākamos soļus.
NB8 formāts apvieno piecas Ziemeļvalstis - Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju - un trīs Baltijas valstis - Latviju, Lietuvu un Igauniju -, un tajā aktīva sadarbība notiek kopš 90.gadu sākuma. NB8 ietvaros notiek regulāras premjeru, parlamentāriešu, ministru un citu amatpersonu tikšanās.
Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksme notiek reizi gadā kādā no reģiona valstīm.
