Šobrīd saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma un Administratīvās atbildības likuma regulējumu, lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. Savukārt, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Līdz ar to, šobrīd alkohola lietošanas pārbaudes process ir pakārtots ne tikai objektīvam kritērijam, bet arī subjektīvam kritērijam, tas ir, personas attieksmei pret veiktās pārbaudes rezultātiem. Savukārt atbildība par atteikšanos no alkohola lietošanas pārbaudes iestājas tikai tad, ja persona ārstniecības iestādē atsakās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ņemot vērā to, ka alkohola koncentrācijas rādījums atkarībā no lietotā alkohola daudzuma, kā arī laika, kad tas lietots pirms izelpotā gaisa pārbaudes, var samazināties, personai subjektīvi nepiekrītot amatpersonas veiktajai pārbaudei vai tās rezultātiem, pastāv iespēja attālināt pārbaudes veikšanas laiku no transportlīdzekļa vadīšanas laika, attiecīgi iegūstot laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un attiecīgi alkohola koncentrācijas samazinājumam, kas savukārt apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu.
Ikdienas praksē Valsts policijas amatpersonām nav problēmu pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu, tostarp identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju. Tomēr transportlīdzekļa vadīšanas laikā alkohola ietekmes konstatēšanā bieži rodas sarežģījumi, kas saistīti ar medicīniskās pārbaudes veikšanu alkohola koncentrācijas noteikšanai. Valsts policija vairākkārt ir uzsvērusi, ka valstī pastāvošais ārstniecības iestāžu tīkls, kurās var tikt veiktas medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, nespēj nodrošināt savlaicīgu attiecīgo pārbaužu veikšanu, tādējādi, radot iespēju personām mēģināt izvairīties no likumā paredzētās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē. Tāpat jāuzsver, ka grozījumi paredz būtiski resursu ietaupījumu.
Iekšlietu ministrijas grozījumi tālāk tiks nodoti izskatīšanai Saeimā.
2023. gadā pie kriminālatbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles sauktas 1083 personas. Savukārt 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos par šo noziedzīgo nodarījumu kriminālatbildība piemērota 810 personām. Papildus tam, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas vadīšanas kategorijas un vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē 2023. gadā pie kriminālatbildības sauktas 1323 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 890 personas.
Lai atturētu personas no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola ietekmē, likumdevējs 2022. gada nogalē grozīja Krimināllikumu, paredzot kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Neskatoties uz minēto, statistikas dati apliecina, ka joprojām ir liels to transportlīdzekļu vadītāju skaits, kuri vada transportlīdzekli alkohola ietekmē, tādējādi būtiski apdraudot satiksmes drošību, kā arī izraisot ceļu satiksmes negadījumus tostarp ar letālām sekām.
