Tā kā privātās ambulatorās ārstniecības iestādes sniedz noteiktu apjomu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kopā ar nozari panākta vienošanās, ka valsts finansē 14 rezidentūras vietas.
“Mēs cieši sadarbojamies ar augstskolām, ārstu profesionālajām asociācijām, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju un slimnīcām, lai ik gadu noteiktu budžeta finansēto rezidentūras vietu skaita sadalījumu, kas nepieciešams cilvēkresursu jomā un veselības aprūpes nodrošināšanā iedzīvotājiem. Budžeta vietu skaits rezidentūrā turpina pieaugt un šogad pirmo reizi budžeta vietas ir ārstiem, kas plāno strādāt privātajā sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Taču mūsu prioritāte saglabājas nemainīga – nodrošināt personālu neatliekamās palīdzības sniegšanai stacionāros un primārajā aprūpē, kas ir īpaši aktuāli ārpus Rīgas,” skaidro Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Kopā ar nozari ik gadu tiek noteikts rezidentūras vietu skaits sadalījumā pa specialitātēm un šogad pirmo reizi arī sadalījums pa ārstniecības iestādēm, kurās rezidenti mācīsies un strādās studiju laikā. Kopumā rezidentūrā budžeta vietās studijas uzsāk 290 jaunie ārsti: 223 rezidenti strādās un mācīsies klīniskajās universitāšu slimnīcās, reģionu daudzprofilu slimnīcās un specializētajās ārstniecības iestādēs; 52 ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē; 14 ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kam ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
“Tā ir jauna iniciatīva, kad rezidents slēdz līgumu ar kādu no ārstniecības iestādēm, tādējādi jauno speciālistu motivējot veidot profesionālās saites ar ārstniecības iestādēm ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. To varēsim pilnvērtīgi novērtēt pēc noteikta laika, lai saprastu, kādi vēl uzlabojumi būtu jāveic, bet tas ir viens no veidiem, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Cilvēkresursu trūkums nozarē ir satraucošs, tāpēc pozitīvi jāvērtē budžeta vietu skaita palielināšana un tas, ka rezidentūras apguve kļūst elastīgāka, iesaistot arī privāto sektoru. Jaunajiem ārstiem ir svarīga apmācību kvalitāte, atbilstoša darba samaksa un motivējoša darba vide, jo diemžēl redzam, ka liela daļa rezidentu turpina strādāt vairākās darba vietās un arvien saglabājas augsts profesionālās izdegšanas risks. No jauno ārstu skatu punkta ir jāturpina veidot motivētu un uz attīstību vērstu personāla piesaistes sistēmu,” uzsver Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācija atzinīgi vērtē budžeta vietas tiem speciālistiem, kas strādās privātajā sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā.
“Privātās ārstniecības iestādes nodrošina apmēram pusi no valsts apmaksātiem ambulatoriem pakalpojumiem. Diagnostikas un ārstēšanas metodes pēdējos gados attīstās ļoti strauji un daļu pakalpojumu, ko kādreiz varēja veikt tikai slimnīcā, šodien var nodrošināt arī ambulatori. Privātās ārstniecības iestādes attīsta infrastruktūru, ievieš inovatīvas ārstēšanas metodes, piesaista speciālistus, tāpēc tas ir tikai likumsakarīgi, ka rezidentiem beidzot tiek piedāvātas iespējas mācīties arī privātajās ārstniecības iestādēs. Mēs esam gandarīti par šo pirmo soli, ceram arī turpmāk uz konstruktīvu sadarbību,” saka Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektore Ināra Pētersone.
Šogad septembrī izlaidums bija 240 jaunajiem ārstiem speciālistiem. No Rīgas Stradiņa universitātes absolventiem reģionos strādās vismaz 28%.
“Priecē tas, ka aizvien vairāk jauno ārstu izvēlas savu nākotni saistīt ar reģioniem, pēdējo gadu laikā šis skaits ir pieaudzis vairākus desmitus reižu. Ik gadu vismaz 30% no rezidentiem noslēdz līgumus ar reģionālām ārstniecības iestādēm par darba attiecībām pēc rezidentūras beigšanas. Tikko septembra beigās rezidentūras nodaļu Rīgas Stradiņa universitātē absolvēja 167 rezidenti un savu ceļu veselības aprūpes nozarē sāka neirologi, oftalmologi, ģimenes ārsti un citi ārsti kopumā 49 dažādās specialitātēs,“ norāda RSU Rezidentūras nodaļas dekāne prof. Ilze Grope.
Atkarībā no specialitātes pēc sešu gadu medicīniskās izglītības iegūšanas ārstiem rezidentiem izvēlētajā pamatspecialitātē jāstudē no trīs līdz pat sešiem gadiem. Veselības ministrija kopā ar iesaistītajām pusēm katru gadu līdz 1.aprīlim nosaka no valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaita sadalījumu pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm jaunajam mācību gadam. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem nozīmē, ka pēc rezidentūras beigšanas vismaz 3 gadi jāstrādā Latvijā savā specialitātē, taču, lai piesaistītu jaunos speciālistus brīvajām darba vietām veselības sektorā, kopā ar nozari tiek meklēti citi veidi un risinājumi.
