NPVC atzinīgi vērtē to, ka viena no Latvijā atpazīstamākajām labdarības iniciatīvām pievēršas psihiskajai veselībai. Vienlaikus centra speciālistu ikdienas pieredze rāda - sabiedrības attieksmē pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas. Cilvēki aizvien biežāk atpazīst ne tikai psihiskās veselības grūtības, bet arī savus psihoemocionālās labsajūtas izaicinācinājumus, ir gatavi par tām runāt un paši meklē palīdzību.
“Mēs redzam, ka cilvēki nāk pēc palīdzības. Tas ir ļoti būtisks progress. Tāpēc šobrīd sarunai par psihisko veselību ir jāiet soli tālāk - nepietiek cilvēkam atkārtot: meklē palīdzību. Ja mēs kā sabiedrība viņu mudinām to darīt, mums ir jāspēj nodrošināt, ka aiz šī aicinājuma ir reāli pieejams speciālists, savlaicīga konsultācija un turpmāks atbalsts. Un mums, šajā akcijā iesaistītajiem, kopā jāizdomā kā to paveikt,” uzsver NPVC valdes priekšsēdētāja Dr. Sandra Pūce.
Psihiatrija nevar viena aizvietot visu atbalsta sistēmu
NPVC ieskatā pašnāvību prevenciju nevar reducēt tikai uz psihiatrijas vai ārstniecības jautājumu, šāda nostāja ir pretrunā ar pētniecībā pierādītu pašnāvību kā multirfaktoriālas izcelsmes notikumu. Cilvēka krīzi bieži veido vairāku apstākļu kopums - psihiskās veselības noturības izaicinājumi var savīties ar attiecību izjukšanu, darba zaudējumu, finansiālām grūtībām, vientulību, mājokļa problēmām, vardarbību vai sociālu izolāciju un arī globāliem ekonomiskiem un politiskiem notikumiem.
Ja savlaicīgi nav pieejams sociālais, psiholoģiskais un kopienā balstītais atbalsts, šo problēmu sekas arvien biežāk nonāk ārstniecības iestāžu redzeslokā. Rezultātā psihiatrijas speciālistiem līdztekus ārstniecībai praksē nākas iesaistīties arī tādu situāciju risināšanā, kuru pamatā būtiska loma ir sociāliem apstākļiem. Tas savukārt rada risku, ka pieejamie ierobežotie ārstniecības resursi nav pietiekami ātri pieejami pacientiem ar smagiem, komplicētiem psihiskiem traucējumiem un augstu pašnāvības risku, kuriem specializēta medicīniskā palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
“Pašnāvību prevencija sākas daudz agrāk par brīdi, kad cilvēks nonāk psihiatriskajā slimnīcā. Tā sākas ar spēju laikus pamanīt krīzi un ar pieejamu palīdzību cilvēka dzīvesvietā - ģimenē, skolā, darbavietā, pašvaldībā, sociālajā dienestā. Ārstniecības sistēmai ir jābūt daļai no šī tīkla, nevis vietai, kur nonāk visas problēmas, kurām citviet nav bijis risinājuma,” norāda Sandra Pūce.
“Dod pieci!” atbalstu paredzēts izmantot arī profesionālas palīdzības saņemšanai
NPVC sadarbībā ar “Dod pieci!” un labdarības organizāciju Ziedot.lv sagatavos mehānismu, kas pēc kampaņas praktiskās palīdzības posma uzsākšanas ļaus saziedotos līdzekļus izmantot arī profesionālu konsultāciju nodrošināšanai cilvēkiem ar identificētu pašnāvības risku
Plānotajā modelī cilvēks vispirms NPVC mājas lapā aizpildīs Psihiatriskās triāžas rīka anketu un tiks izvērtēts atbilstoši centra triāžas principiem. Ja cilvēkam būs akūta nepieciešamība, tiks nozīmēta ārsta konsultācija, kuras laikā psihiatrs izvērtēs cilvēka psihisko stāvokli un pašnāvības klīnisko risku un ja tiks konstatēta pamatota nepieciešamība pēc attiecīgā atbalsta, pacientam būs iespēja izmantot “Dod pieci!” saziedoto līdzekļu finansētu palīdzību atbilstoši Ziedot.lv izstrādātajai kārtībai.
“Dod Pieci” akcijas savāktie līdzekļi tiks novirzīti arī Nacionālā psihiskās veselības centra projektam - Atbalsta grupas cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Šīs SOSA grupas (Survivors of Suicide Attempts (Pašnāvības mēģinājumu izdzīvojušajiem)) ir psihoizglītojošas savstarpējā atbalsta grupas cilvēkiem, kuri piedzīvojuši pašnāvības mēģinājumu. Grupu kopīgi vada klīnicists un cilvēks ar personīgu pašnāvības mēģinājuma pieredzi.
Cilvēkiem, kuri piedzīvojuši pašnāvības mēģinājumu, nereti nepieciešama ne tikai medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība, bet arī ilgstošs emocionāls atbalsts, sapratne un droša vide, kurā runāt par savu pieredzi. Viens no būtiskiem izaicinājumiem pēc pašnāvības mēģinājuma ir vientulības, kauna, vainas un bezcerības sajūta, kas var apgrūtināt atveseļošanos. Lai nodrošinātu šiem cilvēkiem papildu atbalstu, Nacionālais psihiskās veselības centrs 2026.gada maijā sāka īstenot pilotprojektu, kad Latvijā ieradās Shari Sinwelski, ASV psihiskās veselības un pašnāvību prevencijas eksperte, viena no SOSA (Survivors of Suicide Attempts) atbalsta programmas izstrādātājām, lai apmācītu grupu vadītājus. Katru grupu kopīgi vada divi apmācīti grupu vadītāji – psihiskās veselības speciālists un cilvēks ar personīgu pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Šāda pieeja ļauj apvienot profesionālo kompetenci ar dzīves pieredzē balstītu izpratni. Cilvēks, kurš pats piedzīvojis līdzīgas grūtības un turpina savu atveseļošanās ceļu, var kļūt par nozīmīgu cerības un iedrošinājuma avotu citiem. 2026. gada augustā, pilotprojekta ietvaros, četras SOSA atbalsta grupas uzsāka savu darbību kopumā ar 40 dalībniekiem.
SOSA ir strukturēta astoņu nedēļu programma, kuras laikā dalībnieki tiekas reizi nedēļā. Atšķirībā no tradicionālām psihoterapijas nodarbībām šeit būtiska loma ir savstarpējai pieredzes apmaiņai un savstarpējā atbalsta principam. Dalībnieki var runāt par savām izjūtām un grūtībām, vienlaikus apgūstot praktiskas prasmes, kas palīdz pārvarēt emocionālas krīzes un atpazīt riska situācijas. Programmas laikā uzmanība tiek pievērsta pašnāvības domu un to izraisītāju atpazīšanai, emociju regulēšanai, drošības plānošanai un pieejamo palīdzības resursu apzināšanai. Dalībnieki mācās labāk izprast savas reakcijas sarežģītās situācijās, veidot drošākas grūtību pārvarēšanas stratēģijas un stiprināt saikni ar cilvēkiem, kuri var sniegt atbalstu.
Jāuzsver, ka grupas atbalsts ir būtisks veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanā loģisks solis, lai arī bieži iedzīvotājam ir vēlme parunāties divatā ar kādu, valsts aprūpei ir jābalstās uz efektīviem risinājumiem, kas ir pieejami pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Jāatzīmē, ka Latvijā ir būtiski mazināt cilvēku vientulības sajūtu un jāveicina spēju katram pašam veidot savu atbalsta loku.
Svarīgi, ka 8. oktobrī šis finansēšanas mehānisms vēl netiek atvērts un sabiedrība pagaidām netiek aicināta pieteikties NPVC maksas konsultācijām vai SOSA grupām ar cerību uz to apmaksu no kampaņas līdzekļiem. Praktiskā palīdzības saņemšanas kārtība tiks izziņota atsevišķi, kad to būs pabeigusi un atvērusi Ziedot.lv. “Dod pieci!” aktīvā kampaņas fāze paredzēta decembrī.
NPVC īpaši uzsver, ka šī sadarbība netiek plānota tikai kā dažu decembra nedēļu projekts. Saziedotos līdzekļus būs iespējams izmantot palīdzības sniegšanai arī nākamajā gadā pēc labdarības maratona noslēguma, kamēr vien konkrētajam mērķim būs pieejams finansējums. Tādēļ NPVC veido ilgtermiņā funkcionējošu modeli un apzina speciālistus, kuri arī turpmāk būs gatavi nodrošināt nepieciešamās konsultācijas. Ilgtermiņā, lai padarītu palīdzību pieejamu- tā nevar balstīties uz ātriem risinājumiem- pārvaldes struktūrām sistēmiski ir jāanalizē speciālistu skaita palielināšanas faktori un jāveicina speciālistu iespējas strādāt valsts sektora psihiskās veselības aprūpes sistēmā, nodrošinot adekvātus darba intensitātes, sarežģītības un samaksas samērojamību.
Palīdzības meklēšanai ir jāsatiekas ar palīdzības pieejamību
Veselības ministrijas dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā pašnāvībā nomira 238 cilvēki – par 28 cilvēkiem jeb aptuveni 11% mazāk nekā 2023. gadā, kad tika reģistrēti 266 pašnāvību gadījumi. Lai gan ilgākā laika periodā vērojams pašnāvību skaita samazinājums, ikgadējie rādītāji svārstās, un Latvijā pašnāvību novēršana joprojām ir būtisks sabiedrības veselības izaicinājums.
NPVC ieskatā viens no nākamajiem būtiskajiem soļiem ir veidot sistēmu, kurā cilvēkam nav pašam jāmēģina saprast, pie kuras no daudzajām institūcijām vērsties, un kurā medicīniskais, psiholoģiskais un sociālais atbalsts darbojas savstarpēji papildinoši. Psihiatrs ir medicīnas profesionālis, kura galvenais uzdevums ir diagnosticēt, ārstēt un uzraudzīt ārstēšanas procesu. Sistēmas sakārtošana ir citu profesionāļu uzdevums, kurā esam gatavi iesaistīties ar zinātnisko un praktisko kompetenci, lai ieguvējs būtu pacients un sabiedrība.
