Vizīte notika Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) īstenotā projekta “Psihiskās rehabilitācijas organizēšanas principi: no infrastruktūras līdz pacienta prātam” ietvaros, kas ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu palīdz pilnveidot Ukrainas medicīnas nozares speciālistu zināšanas. Projektā sadarbojas NPVC, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca un Čerņihivas apgabala psihoneiroloģiskā slimnīca. Mācību programmā paredzēta 44 Ukrainas speciālistu dalība klātienē un vēl vismaz 20 speciālistu dalība attālināti.
Foto galerija no pieredzes apmaiņas vizītes Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā 29.10.2026. pieejama šeit (foto autors: NPVC).
No vairāk nekā gadsimtu senas vēstures līdz mūsdienīgiem pakalpojumiem
Dienu atklāja Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa, iepazīstinot Ukrainas kolēģus ar slimnīcas vietu Latvijas psihiatrijas vēsturē un pakāpenisko pāreju uz mūsdienīgu, pacientcentrētu aprūpi. Slimnīca darbu sāka 1907. gadā, un tās attīstības stāsts atspoguļo plašākas pārmaiņas psihiatrijā – no vēsturiskiem ārstēšanas paņēmieniem un lielām stacionāra nodaļām līdz privātumu, pieejamību, rehabilitāciju un pacienta līdzdalību respektējošai videi. Prezentācijā tika īpaši izcelta ārstniecības infrastruktūras modernizācija un jaunu pakalpojumu attīstība. Strenčos izveidotas mūsdienīgas rehabilitācijas un ambulatorās aprūpes telpas, attīstīta dienas stacionāra darbība, savukārt līdzās tradicionālajai ārstēšanai ieviestas arī specializētas metodes – modificētā elektrokonvulsīvā terapija un transkraniālā magnētiskā stimulācija, 12 soļu motivācijas programma atkarību pacientiem. Viesi iepazina arī pieredzi, kā vēsturisko ēku atjaunošanu un ārstniecības vides uzlabojumus sasaistīt ar pacientu vajadzībām un pakalpojumu kvalitāti, akcentējot arī darbinieku izglītošanas un labbūtības nodrošināšanas nozīmi.
“Psihiskās veselības aprūpe nav tikai ārstēšana stacionārā – tā ir cilvēka iespēja atgūt patstāvību, drošības sajūtu un vietu sabiedrībā spēju sadzīvot ar savu slimību un prasmi atpazīt paasinājumus. Strenču slimnīcas pieredze rāda, cik svarīgi ir attīstīt infrastruktūru kopā ar speciālistu kompetencēm un rehabilitācijas pakalpojumiem, ieviešot ārstniecības procesā jaunas metodes un pieejas. Ukrainas kolēģiem vēlamies parādīt praktiskus risinājumus ārstniecības terapijās un rehabilitācijas dažādības iespējās, bet tikpat būtiski mums ir uzklausīt viņu pieredzi un veidot profesionālu sadarbību, kas turpināsies arī pēc šīs vizītes,” uzsver Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa.
Rehabilitācija sākas ar cilvēka vajadzībām, nevis telpu iekārtojumu
Rehabilitācijas nodaļas vadītāja un sertificēta fizioterapeite Nadežda Mieze iepazīstināja ar slimnīcas rehabilitācijas attīstību un multiprofesionālās komandas darbu. Kopš 2019. gada ārstniecības procesā arvien nozīmīgāku vietu ieņem dažādu jomu speciālistu sadarbība; 2021. gadā sāka darboties dienas stacionārs, bet 2023. gadā rehabilitācijas nodaļa ieguva telpas atjaunotajā vēsturiskajā Marijas mājā. Komandā strādā psihiatri, fizioterapeiti, ergoterapeiti, psihologi, mākslas terapeiti, sociālie darbinieki, uztura speciālists, audiologopēds, veselības aprūpes kapelāns un citi profesionāļi, kuri kopīgi izvirza pacientam nozīmīgus atveseļošanās mērķus. Ukrainas speciālisti iepazina rehabilitācijas pieeju, kurā vienlīdz nozīmīga ir fiziskā vide – drošas un pieejamas telpas –, terapeitiskā vide ar iespējām attīstīt ikdienas un kognitīvās prasmes, kā arī sociālā vide, kas veicina savstarpēju atbalstu un patstāvību. Tika aplūkoti fizioterapijas, ergoterapijas, mūzikas un vizuālās mākslas terapijas piemēri, kā arī jautājumi par pacienta motivāciju, emocijām, uzmanību un spēju iesaistīties rehabilitācijas procesā.
Atkarību ārstēšanā – agrīna atpazīšana un ilgtermiņa atbalsts
Psihiatrs un narkologs Raivis Logins stāstīja par atkarību rašanās mehānismiem, agrīnu risku atpazīšanu un palīdzības iespējām Latvijā. Lekcijā aplūkoti skrīninga un diagnostikas rīki, alkohola un citu vielu lietošanas riski, motivējošas sarunas nozīme, ambulatorās un stacionārās ārstēšanas savstarpējā saikne, kā arī recidīvu profilakse. Īpaša uzmanība pievērsta pacientu brīvprātīgai līdzdalībai, konfidencialitātei un ilgstošai ārstēšanas pēctecībai.
Praktiskajā daļā viena no delegācijas grupām iepazinās ar atkarību ārstēšanas stacionāra nodaļu. Nodaļas virsmāsa Žanna Kozlova un veselības aprūpes kapelāns Andris Reiters iepazīstināja ar aprūpes ikdienu un emocionālā, sociālā un garīgā atbalsta nozīmi pacientu motivācijas stiprināšanā un atveseļošanās procesā.
Bērnu psihiskā veselība – agrīna palīdzība un sadarbība ar ģimeni
Bērnu psihiatre un ambulatorās daļas vadītāja Ludmila Bešmeņova iepazīstināja ar ambulatorās palīdzības organizēšanu bērniem un pusaudžiem. Lekcijā skarti agrīnas attīstības un emocionālo grūtību atpazīšanas jautājumi, risku izvērtēšana, psiholoģiskās diagnostikas un agrīnās intervences iespējas, kā arī pacientu pāreja no bērnu uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem.
Būtiska tēma bija sadarbība ar vecākiem, ģimenes ārstiem un izglītības iestādēm. Latvijas pieredzes piemēros aplūkota informācijas apmaiņa starp ārstniecības un izglītības speciālistiem, vienlaikus ievērojot bērna privātumu, kā arī nepieciešamība pielāgot atbalstu bērna vecumam un individuālajām vajadzībām.
Trīs praktisko nodarbību grupas ārstniecības vidē
Pēcpusdienā Ukrainas delegācija sadalījās trīs grupās, kas pēc rotācijas principa apmeklēja atkarību ārstēšanas stacionāru, modificētās elektrokonvulsīvās terapijas un transkraniālās magnētiskās stimulācijas kabinetus, kā arī rehabilitācijas nodarbību telpas un ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vietas. Specializēto ārstēšanas metožu organizēšanu un izmantošanu skaidroja Raivis Logins, savukārt rehabilitācijas un dienas stacionāra pakalpojumus palīdzēja iepazīt dienas stacionāra māsa Margarita Grīva.
Darbs nelielās grupās deva iespēju detalizēti pārrunāt personāla sadarbību, ārstniecības vides plānošanu, pacientu drošību un konkrētu risinājumu pielāgošanu Ukrainas ārstniecības iestāžu iespējām. Vizītes noslēgumā paredzētā kopīgā diskusija un atgriezeniskā saite palīdzēja apkopot galvenās atziņas par redzēto un turpmāk izmantojamo pieredzi.
Par projektu
Projekts “Psihiskās rehabilitācijas organizēšanas principi: no infrastruktūras līdz pacienta prātam” tiek īstenots ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu. Projekta īstenotājs ir Nacionālais psihiskās veselības centrs, Latvijas sadarbības partneris – VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, Ukrainas partneris – Čerņihivas apgabala psihoneiroloģiskā slimnīca. Projekts īstenots par Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem ar ĀM un CFLA atbalstu.
