Katrs priekšlaicīgi zaudēts cilvēks nozīmē zaudētus dzīves gadus, ģimenes locekli, darba tirgus dalībnieku un cilvēka potenciālu, kas varēja sniegt ieguldījumu sabiedrībā un Latvijas attīstībā.
Latvijā ik gadu vidēji tiek reģistrēti aptuveni 1400 nāves gadījumi ārēju cēloņu dēļ, no kuriem ap 900 skar darbspējas vecuma iedzīvotājus. Saskaņā ar aplēsēm, tas gadā nozīmē 14 000 potenciāli zaudētu mūža gadu līdz 64 gadu vecumam, savukārt zaudēto dzīves gadu ekonomiskais novērtējums sasniedz 760 miljonus eiro. Ārējie nāves cēloņi būtiski ietekmē arī iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu, kas Latvijā ir 76,8 gadi jeb par pieciem gadiem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Būtiskākie ārējie nāves cēloņi Latvijā ir pašnāvības, saindēšanās, transporta negadījumi, vardarbība, noslīkšana. Dati liecina, ka pieaug kritienu izraisīto nāves gadījumu skaits, ko ietekmē sabiedrības novecošanās. Lai gan ārējie nāves cēloņi neveido lielāko daļu no kopējās mirstības, to ietekme ir nesamērīgi liela bērnu, jauniešu un darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem aptuveni 60% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar ārējiem nāves cēloņiem. Savukārt vīriešu mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir trīs reizes augstāka nekā sievietēm.
Viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem ir alkohola un citu psihoaktīvo vielu lietošana. Gandrīz puse jeb 49% no visiem ārējo nāves cēloņu izraisītajiem nāves gadījumiem ir saistīti ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu. Īpaši izteikta ir dzimumu atšķirība.
Demogrāfisko lietu padomē tika pārrunāti pasākumi ārējo nāves cēloņu mazināšanai. Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs jau īsteno Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām un Eiropas valstu labajai praksei atbilstošus pasākumus, kas nesuši rezultātus citās valstīs un kam bijusi pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem.
2025. gadā ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaits samazinājās par 121 gadījumu, kas apliecina, ka politika – sākot no alkohola pieejamības un reklāmu ierobežošanas līdz profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai – var mazināt kaitējumu cilvēku veselībai. Lai gan pašnāvību rādītāji Latvijā joprojām pārsniedz OECD valstu vidējo līmeni, skaits ir samazinājies par 11% – no 266 gadījumiem 2023. gadā līdz 238 gadījumiem 2025. gadā. Noslīkšanas riska mazināšanai tiek stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, veicinot drošu un atbilstoši aprīkotu peldvietu pieejamību, kā arī sabiedrības izpratni par drošu uzvedību pie ūdens. Sabiedrībai novecojot, arvien lielāka nozīme ir kritienu profilaksei un drošas vides veidošanai senioriem, kas nozīmē ne tikai veselības aprūpes, bet arī pašvaldību, sociālās aprūpes un vides plānošanas iesaisti.
Padomes dalībnieki uzsvēra, ka īstenotie pasākumi ir jāturpina un jāpilnveido. Starp prioritārajiem nākotnes virzieniem minēta alkohola un citu psihoaktīvo vielu pieejamības turpmāka ierobežošana, tostarp interneta vidē, alkohola reklāmas ierobežojumu pilnveidošana, kā arī diskusijas par minimālā alkoholisko dzērienu iegādes vecuma paaugstināšanu līdz 20 gadiem. Tāpat būtiski ir mazināt rindas uz valsts apmaksātiem psihiskās veselības un narkoloģiskajiem pakalpojumiem, uzlabot šo pakalpojumu pieejamību reģionos un stiprināt rehabilitācijas, pēcaprūpes un sociālā atbalsta pakalpojumus.
Padomes sēdē tika noteikti vairāki turpmākās darba kārtības jautājumi, tai skaitā bērnu un pusaudžu mentālās veselības stiprināšana, bērnu agrīnās attīstības izvērtēšanas sistēmas pilnveide, atbalsta personāla nodrošinājums skolās, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstība un alkohola patēriņa mazināšanas pasākumu pilnveidošana.
