Viens no būtiskākajiem Zemkopības ministrijas veikumiem valdības pirmajā darba gadā – administratīvā sloga mazināšana 

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Administratīvā sloga mazināšana ir viena no manām prioritātēm, lai lauksaimnieki varētu ražot, zvejnieki – zvejot, mežinieki – kopt mežu. Savstarpēji integrējot sistēmas, vienkāršojot procesus un būtiski mazinot papīra formāta dokumentu apriti, nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana ir kļuvusi ērtāka un ātrāka. Ražotājiem būtiski ir mazāk laika pavadīt atskaišu sagatavošanā un pārbaudēs, tāpēc ZM iestādes ir samazinājušas veicamo pārbaužu skaitu, tās apvienojot vienotā pārbaudē, turklāt iespēju robežās pārbaudes notiek attālināti, lai lieki netraucētu uzņēmējus. Tāpat ir samazināts iesniedzamo dokumentu skaits. Datu sistēmas integrējot, tiek strādāts pie tā, lai iestādes var pašas apmainīties ar nepieciešamajiem datiem un lauku uzņēmējiem nav atkārtoti jāsniedz viena un tā pati informācija.” 

Lauksaimniecība 

• Veiksmīgi sākts ieviest Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna atbalsta pasākumi lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem, piemēram, projekti mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, atbalstam ieguldījumiem pārstrādē un lauku saimniecībās, atbalstam mežsaimniecībā, LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas atbalsta pasākumi reģionos u.c. 
• Rosināti grozījumi KLP stratēģiskajā plānā pārskatīt atbalsta likmes bioloģiskajām lauku saimniecībām, lai stimulētu lauksaimniekus ieviest videi draudzīgu saimniekošanu un bioloģisko produktu ražošanu, kā arī pārskatītas atbalsta likmes meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai. 
• Nodrošināts 2024. gadam papildu valsts atbalsta finansējums 58,9 milj. eiro apmērā. 
• Saglabāta samazinātā PVN likme 12 % apmērā svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem.  
• Kopš 2023. gada 7. novembra apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmai vairākkārt ir palielināts pieejamais finansējums kopumā par 10 milj. eiro, nodrošinot kopējo programmas finansējumu 42 milj. eiro un aizdevumu izsniegšanu ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %. 
• Nodrošināta sekmīga  tiešo maksājumu izmaksa 328,9 milj. eiro apmērā par 2023. gadu. Latvija bija viena no līderēm ES, nodrošinot savlaicīgu tiešo maksājumu izmaksu. 
• Jaunā perioda pirmā pieteikšanās gada atbalsts par platībām un dzīvniekiem saistītajos atbalsta veidos (kopumā 64 atbalsta veidi) LAD izmaksājis 389 milj. eiro. 
• ZM 2024. gadā ierosināja Eiropas Komisijai izdarīt grozījumus regulā par lauksaimniecības de minimis atbalstu, kam pievienojās arī citas dalībvalstis. Šīs iniciatīvas rezultātā, Eiropas Komisija sagatavoja grozījumus regulā, kas paredz Latvijai de minimis atbalsta summas palielinājumu vienam vienotam lauksaimniecības uzņēmumam no 25 000 eiro līdz 37 000 eiro un valsts de minimis atbalsta kumulatīvās summas pieaugumu no 20,2 milj. eiro līdz 28,8 milj. eiro trīs gadu periodā. 
• 2024. gadā atbalsts lauksaimniekiem apdrošināšanai ir 15,7 milj. eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā (10,8 milj. eiro). 
• Izstrādāta Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma 2025., 2026. un 2027. gadam.  Tajā veikta pārtikā nosakāmo pesticīdu atlieku spektra aktualizācija, kā arī, pamatojoties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas ierosinājumu pastiprināt pesticīdu atlieku kontroli trešo valstu izcelsmes pārtikas produktos, programma nākamajiem 3 gadiem papildināta ar trešo valstu izcelsmes pārtiku. 
• Lai sasniegtu Latvijai noteikto amonjaka emisijas samazināšanas mērķi, ir veikti grozījumi MK 23.12.2014. noteikumos Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma”, nosakot papildus prasību lauksaimniekiem par slāpekļa minerālā mēslojuma karbamīda iestrādi augsnē pēc tā izkliedēšanas.

Administratīvā sloga mazināšana 

• Ierosināti grozījumi Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā, tā samazinot administratīvo slogu, piemēram, piesakoties uz platību maksājumiem, tiktu atcelts nosacījums par obligāto LIZ pārvaldības sistēmu izmantošanu, kā arī citas normas, lai mazinātu iesniedzamo dokumentu apjomu. 
• Iesniegti grozījumi ES KLP regulējumā, kas dod lauksaimniekiem elastīgākas iespējas striktajās vides un klimata prasībās un samazina administratīvo slogu. 
• Lai samazinātu birokrātiju, prasība lauksaimniekiem daudzkārt ievadīt dažādus datus jau ir vienkāršota. Lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt sevis izvēlētā elektroniskā sistēmā vai failā. 
• 10.09.2024. valdībā pieņemts ZM sagatavotais rīkojumu par Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbības pārtraukšanu, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra deleģējot Lauku atbalsta dienestam (LAD). Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību, un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos. 
• ES un nacionālā līmenī ir veikti grozījumi normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai: 
  • informācijas uzskaiti lauksaimnieks var veikt paša izvēlētā elektroniskās sistēmā, nav obligāta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) LIZ pārvaldības sistēma; 
  • informācijas iesniegšanas skaits ir samazināts no četrām reizēm uz vienu; 
  • būtiski ir samazināts slogs attiecībā uz ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu;  
  • panākti grozījumi ES regulējumā, kas ir apstiprināti un paredz dalībvalstīm iespēju izmantot dažādas alternatīvas attiecībā uz ilggadīgā zālāja īpatsvara rādītāja aprēķināšanu kārtējā gadā, līdz ar to ir rasts vēl viens risinājums attiecībā  ilggadīgo zālāju problēmai Latvijā; 
  • no 2025. gada ir atcelts 8.1 LLVS standarts, kas paredz 4% no aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem. Tā vietā no 2025. gada dalībvalstīm obligāti ir jāievieš ekoshēma par aramzemes platību, kuru atvēlē ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem (t.i., tā paliek lauksaimnieku izvēle, vai pretendēt uz šādu atbalstu). 
• Ar 2024. gada 1. janvāri stājās spēkā MK noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos grozījumu prasība, kas paredz, ka arī iekšējo ūdeņu zvejniekiem nozveja ir jāreģistrē valsts informācijas sistēmā “Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (LZIKIS). Šī prasība likvidē nepieciešamību pēc papīra zvejas žurnāliem un veicina ātrāku informācijas apriti. 
• Samazināts administratīvais slogs meža apsaimniekošanas jomā – darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā, veikti grozījumi MK 02.05.2012. noteikumos Nr. 310 “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā”.  
• Veikti grozījumi MK 22.07.2014. noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”, īstenojot e-pakalpojumu attīstību un atvieglojot administratīvo slogu – ieviešot digitālu informācijas apriti medību jomā. 
• 2023. gadā sākts darbs pie dažādu informācijas sistēmu datu apmaiņas (Valsts mežu dienesta (VMD) “Meža valsts reģistrs”, lietotne “Mednis”, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datu bāze pvdgeo.lvm.lv, BIOR informācijas sistēma “Junda” u.c.). Sistēmas pilnveide medniekiem atvieglos mežacūku asins paraugu iesniegšanu ĀCM laboratoriskajai diagnostikai un paātrinās analīžu rezultātu saņemšanu, savukārt PVD ievērojami samazinās administratīvo slogu un laiku, kas nepieciešams, lai apstrādātu paraugus un ar tiem saistīto informāciju.  Pāreja uz jauno kārtību plānota 2024. gada septembra laikā. 
• Paplašinot mobilās aplikācijas “Mednis” lietošanas iespējas, mednieki var operatīvi iesniegt informāciju par nomedītajiem medījamiem dzīvniekiem. Tas ļāvis samazināt administratīvā slogu un atvieglot sadarbību ar iestādi. 
• 2024. gadā VMD kā prioritāru uzdevumu izvirzīja darba efektivitātes uzlabošanu, optimāli izmantojot finanšu un personāla resursus, kā rezultātā ir realizētas strukturālās izmaiņas iestādē. VMD ir izveidotas piecas virsmežniecības desmit virsmežniecību vietā un 26 mežniecības, kuru uzdevums ir nodrošināt dienestam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi reģionos, tai skaitā publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu klientiem. 
• 12.01.2024. stājās spēkā VMD likuma grozījumi, kas nosaka, ka privātpersona  iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā (MVR). Iesniegumam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta “paraksts”. Tāpat noteikts, ka privātpersona, izmantojot MVR izveidotu tiešsaistes pakalpojumu, var pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu strukturētu datu veidā MVR un saņemt administratīvos aktus administratīvajā procesā.  Grozījumi būtiski samazinās administratīvo slogu VMD klientiem pakalpojumu saņemšanā. 
• Īstenoti administratīvā sloga samazināšanas pasākumi mazajiem un vidējiem mājputnu olu un gaļas pārtikas uzņēmumiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tos tieši piegādā galapatērētājiem, samazinot obligāto izmeklējumu apjomu.  
• Lai samazinātu administratīvo slogu pārtikas ražošanas uzņēmumiem un veicinātu racionālu PVD cilvēkresursu izmantošanu, no 1. janvāra vairākās pārtikas ražošanas uzņēmumu grupās – dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos, dzērienu ražošanas uzņēmumos, kā arī ražošanas uzņēmumos mājas apstākļos, ir samazināts plānveida inspekciju biežums. 
• Lai mazinātu administratīvo slogu, PVD kopā ar ZM izstrādā veterinārās informācijas sistēmu eVETIS, ar kuras palīdzību paredzēts nodrošināt principu ‘ievadi datus vienreiz’. Ņemot vērā, ka eVETIS ir integrēta ar Veterināro zāļu reģistru un cilvēkiem paredzēto zāļu reģistru, tajā ātri un ērti būs pieejama informācija par visām Latvijā reģistrētajām zālēm, kuras atļauts lietot dzīvniekiem. 
• Ieviesti jauni e-pakalpojumi/digitālie risinājumi (Augu šķirnes licences līguma reģistrācija, Augu pasu saņemšana), kas atvieglo un paātrina pakalpojumu pieteikšanu. Tiek nodrošināts konsultatīvs atbalsts pakalpojumu saņēmējiem digitālu pakalpojumu pieteikšanā un izmantošanā. Pieaug klientu skaits, kuri izmanto digitālās iespējas. 
• Uzlabota datu apmaiņa un integrācija ZM resorā un citu iestāžu starpā, kā arī integrācija ar privātajām uzskaites sistēmām. Piemēram, sadarbības starp LAD un VAAD rezultātā samazinās iesniedzamo atskaišu apjoms, piemēram,  bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav jāiesniedz atskaites par saražoto sēklas materiālu. Savukārt, elektroniski iesniedzot lauku notikumu uzskaiti par tiešo maksājumu un agrovides atbalstam pieteiktajiem laukiem, lauksaimniekam vairs nav papildus jāsniedz informācija  Centrālās statistikas pārvaldei, piemēram, par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu apjomu saimniecībā. 
• Klientiem nav jāiesniedz LAD atskaites vai informācija projektiem manuāli, jo LAD automātiski iegūst nepieciešamos datus no valsts un citu iestāžu datu bāzēm. Tas ne tikai atvieglo klientu darbu, bet arī paātrina informācijas apstrādi un samazina kļūdu iespējamību.

Pārtika 

• Pēc ZM iniciatīvas sākts darbs pie skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides Latvijā, lai mainītu ēšanas paradumus skolās un lai skolēni ikdienā varētu saņemt sabalansētu, garšīgu un veselīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem produktiem. Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots informatīvā ziņojuma projekts “Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā”. 
• ZM īstenotā ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm vairāku gadu laikā iemantojusi lielu popularitāti bērnu un jauniešu vidū. Atbalsta programmā 2023./2024. mācību gadā iesaistījās 1364 izglītības iestādes, no kurām augļus un dārzeņus izdalīja 1348 iestādes, bet pienu – 1258 iestādes. Šajās izglītības iestādēs bezmaksas augļus un dārzeņus – 703 tonnas – saņēma 270 633 audzēkņu (96% no mērķauditorijas), bet pienu – 1791 tonnu – saņēma 261 854 audzēkņu (93% no mērķauditorijas). 
• Finansējums eksporta veicināšanai pārtikas ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs 2024. gadā tika palielināts par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējais finansējums 2024. gadā – 1,8 milj. eiro. 
• Vietējo ražotāju interešu aizstāvībai izstrādāti priekšlikumi negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējuma pilnveidošanai. Izstrādāti MK 11.06.2024. noteikumi Nr. 357 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā”, ar ko tika piešķirts valsts atbalsts 1,135 milj. eiro apmērā,  lai augkopības nozarē mazinātu 2023. gada 7. augusta vētras radītos zaudējumus. 
• Izstrādāti MK 07.11.2023. noteikumi Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”, ar ko tika piešķirts un līdz 2024. gada janvārim izmaksāts ES ārkārtas atbalsts 6,8 milj. eiro apmērā augļu un ogu saimniecībām, lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies 2023. gada pavasara sala un salnu postījumu dēļ, un lopkopības saimniecībām (piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozare), lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas. 

Zivsaimniecība 

• Izsludinātas vairāk nekā 30 projektu iesniegšanas kārtas vairāk nekā 20 dažādos atbalsta pasākumos zivsaimniecībā. 
• Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam ietvaros sniegts atbalsts 48,8 milj. eiro apmērā konkurētspējīgas zivsaimniecības nozares attīstībai un ilgtspējīgu ūdens dzīvo resursu pieejamībai, kā arī veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai. 
• 2023. gadā, īstenojot Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.-2024. gadam, publiski pieejamie ūdeņi papildināti ar 15,5 milj. zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru. 2024. gadā sākta jaunā plāna 2025.-2028. gadam izstrāde sekmīgas turpmākās atražošanas politikas īstenošanai. 
• 2023. gadā Zivju fonda atbalsts sniegts 124 projektu īstenošanai (kopumā 1 milj. eiro apmērā), kas devuši ieguldījumu Latvijas ūdeņu zivju resursu saglabāšanā, aizsardzībā un izpētē, kā arī sabiedrības informēšanā par šīm tēmām. 2024. gadā Zivju fonda atbalsts piešķirts jau 118 projektu īstenošanai (0,94 milj. eiro apmērā). 
• 2023. gada beigās panākti labvēlīgāki nosacījumi zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024. gadam. Latvijai aktīvi sadarbojoties BALTFISH platformas (Baltijas jūras piekrastes valstu reģionālā sadarbība) ietvaros, panākts nozvejas kvotu ievērojami mazāks samazinājums reņģēm un brētliņām, salīdzinot ar EK radikālo piedāvājumu, kas paredzēja pat reņģu specializētas zvejas slēgšanu Baltijas jūrā. Rezultātā, salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu, Latvija ieguva lielākas kvotas reņģēm un brētliņām par 5042 tonnām.

Meža nozare 

• Sagatavoti grozījumi KLP Stratēģiskajā plānā, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus meža pasākumu īstenošanai. 
• Tiek īstenota Atveseļošanas  un noturības mehānisma plāna investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. Noslēgti līgumi par 20 projektu (no 21) īstenošanu, no tiem 10 projektos noslēgti būvdarbu līgumi. 
• Piešķirtas apbūves tiesības vēja parku ierīkošanai valsts meža zemē, lai virzītos uz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un veicinātu atjaunīgās enerģijas projektu attīstību Latvijā. 
• Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu, izstrādāts, apstiprināts un ieviests plānošanas dokuments “Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns 2023.-2026. gadam”.

Veterinārija 

• Veicināta drošu un iedarbīgu veterināro zāļu pieejamība dzīvniekiem, nodrošinot labas prakses izmantošanu veterināro zāļu un aktīvo vielu ražošanā un izplatīšanā. Izmantotas digitalizācijas sniegtās priekšrocības dokumentu apritē, tādējādi ir samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem. Paplašināta  noteiktu veterināro zālu grupu pieejamība veterinārajās aptiekās.  

Tirdzniecības ierobežošana ar agresorvalstīm 

• Sagatavots un apstiprināts Saeimā likumprojekts Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumam Latvijā un, ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, izstrādāti 05.03.2024. MK noteikumi Nr. 158  “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”, nosakot produktus, uz kuriem attiecas ievešanas (importēšanas) aizliegums. Savukārt tranzīta ierobežošana ES iekšējā tirgū saskaņā ar ES regulējumu nav iespējama, jo nepieciešams rūpēties par pārtikas nodrošinājumu ārpus ES. 
• Sākotnēji Latvijas ierosināts, virzīts un noslēgumā ES līmenī panākts ierobežojums – ievērojami paaugstināti importa tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes noteiktiem lauksaimniecības produktu importam ES. Turpinās darbs pie tā, lai noteiktu paaugstinātus ES ievedmuitas tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai no šīm valstīm ierobežotu produktu importu ES. 
• Pastiprinātas Krievijas un Baltkrievijas kravu kontroles – sākot ar 2024. gada 24. februāri veiktas pastiprinātās kontroles, tostarp identitātes un fiziskās oficiālās kontroles un uzraudzības darbības ar paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem noteiktu preču grupu produktiem vismaz 10 % līmenī ar izcelsmi no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī vismaz 5% līmenī no pārējām trešajām valstīm ievestajiem sūtījumiem, lai novērstu vai ierobežotu riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī jebkādu informāciju, kas norāda uz iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo īpaši attiecībā uz pārtikas veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi. 
• ZM iesniedza apstiprināšanai valdībā grozījumus MK noteikumos, lai noteiktu maksu par PVD veikto importa sūtījumu pastiprinātu kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, kā arī paredzot, ka minētās kontroles gadījumā par sūtījumu atbildīgais operators maksā par laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pastiprinātas kontroles gadījumā maksājums par PVD kontroli atkarībā no transportlīdzekļa veida un konkrētās kravas apjoma sadārdzinās par 142%-280% pārtikas sūtījumiem un par 247%-549% dzīvnieku barības sūtījumiem (neskaitot maksu par laboratoriskajiem izmeklējumiem). 
• MK 13.02.2024. apstiprināja ZM sagatavotos grozījumu PVD cenrādī, lai noteiktu samaksu par ES no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi (īpaši uzmanību pievēršot kravām no Krievijas un Baltkrievijas). Maksu par pastiprinātu oficiālo kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, piemēros papildus noteiktajai maksai par standarta robežkontroles veikšanu. 
• Lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti, MK 13.08.2024. pieņēma ZM izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju. Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles būs jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta vai produktu grupas vai pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, valsti paredzēts norādīt tikai rakstveidā. 
• Panāktas stingrākas prasības suņu un kaķu ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas – PVD uz ES ārējās robežas veicis mīļdzīvnieku (suņu un kaķu komerciālo sūtījumu) pastiprinātas robežkontroles, tostarp noņemot dzīvnieku asins paraugus izmeklējumam uz antivielām pret trakumsērgas vakcīnas vīrusu, lai pārliecinātos, vai dzīvnieki patiešām ir vakcinēti. No šī gada 16. septembra, ieceļojot ES no Krievijas un Baltkrievijas ar suni, kaķi vai mājas sesku nekomerciālā nolūkā, ir noteikta papildus prasība – lolojumdzīvniekiem pirms ievešanas ES teritorijā jāveic trakumsērgas antivielu titrēšanas tests.