“Mazais ērglis ir viena no detalizētāk pētītajām putnu sugām Latvijā, tās izpētē un aizsardzībā AS “Latvijas valsts meži” devusi ievērojamu ieguldījumu. Uzņēmuma realizētā mazā ērgļa monitoringā un ģeotelpisko datu bāzē “LVM GEO” uzkrātā informācija ir pamats vairākām starptautiski atzītām publikācijām, kā arī neaizvietojams resurss sugas aizsardzības plāna sagatavošanā. Turklāt, analizējot datus ģeotelpiski, varam nonākt vēl pie papildu būtiskiem un mežu apsaimniekošanā svarīgiem secinājumiem. Uzņēmuma uzkrātā informācija par mazajiem ērgļiem tika izmantota apraksta sagatavošanā Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai,” atzīst LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
LVM īstenotais mazo ērgļu monitorings būtiski papildina valsts pārvaldes iestāžu apkopoto plēsīgo putnu monitoringa informāciju, jo LVM mazo ērgļu monitoringā pieejami dati ne tikai par novēroto pāru skaitu, bet arī par ligzdošanas sekmēm, kas ir viens no nozīmīgākajiem sugas populāciju raksturojošajiem parametriem.
Ieguldījums sugas izpētē
LVM vides izglītības un izpētes projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros ikviens interesents jau astoto gadu var tiešsaistē vērot pārmaiņas dabā un sekot līdzi putnu un zvēru aktivitātēm vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem. Laikā kopš kameru uzstādīšanas ir izdevies gūt apstiprinājumu vairākiem pieņēmumiem par mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, ikdienas dzīvi un dažādu pārbaudījumu izturēšanu, piemēram, barības meklējumiem un cīņu ar konkurentiem. Tiešsaistes kameru darbība ļāvusi ielūkoties līdz šim vēl cilvēka acij neredzētos putnu un meža zvēru ikdienas mirkļos.
“Atsauces uz mūsu izpētes projekta laikā gūto informāciju par mazā ērgļa barību ievietotas arī vairākos starptautiska mēroga zinātniskos žurnālos. Iegūtā informācija apliecina, ka sugu galvenokārt ietekmē lauksaimniecības zemju apsaimniekošana, respektīvi, mazie ērgļi atkarīgi no dažāda veida zālāju klātbūtnes,” skaidro Uģis Bergmanis.
LVM vides eksperti arī iepriekš snieguši informatīvu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajai Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai Piemēram, LVM vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš enciklopēdijā veidojis šķirkli par spārēm un spārēm Latvijā, kā arī par odnatoloģiju un odonatoloģiju Latvijā, savukārt LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre reiz sniegusi atbalstu šķirkļa veidošanā par iežu atsegumiem, alu un karsta ekosistēmām Latvijā.
