Ieņēmumos no apaļo kokmateriālu realizācijas gūti 273,5 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 6% vairāk nekā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos, ko ietekmējusi par 7,57 eiro/m3 augstāka apaļo kokmateriālu vidējā cena.
LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver:
“Lai arī starptautiskajos tirgos šogad saglabājas augsta nenoteiktība, ko ietekmē gan globālā tirgus situācija, gan ASV izziņotās importa tarifu likmes, uzņēmums spēja pielāgot savu darbību un nodrošināt ieņēmumu kāpumu ekonomiski sarežģītajos apstākļos, nodrošinot vairāk nekā 300 miljonus eiro ieņēmumus un vairāk nekā 85 miljonus eiro lielu peļņu. Darbs pie uzņēmuma procesu efektivitātes palielināšanas turpinās, lai arī nākotnē nodrošinātu stabilitāti dažādos tirgus apstākļos un iespējami lielāku peļņu Latvijas valstij.”
Pieaug pieprasījums pēc LVM meža koku stādiem
Šī gada pirmajā pusgadā audzis ārējo klientu pieprasījums pēc augstvērtīgajiem LVM meža koku stādiem. Kopumā sešu mēnešu laikā gūtie ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas ārējiem pircējiem sastāda 6,8 miljonus eiro, kas ir par 20% jeb 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gada pirmajā pusgadā. Kopumā šī gada pirmajā pusgadā pārdoti 50,0 miljoni meža koku stādu, no kuriem 28,6 miljoni novirzīti valsts mežu atjaunošanai, bet 8,4 miljoni eksportēti.
Lielākie ieņēmumi – no minerālo materiālu ieguves
LVM apsaimniekošanā ir 180 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās tautsaimniecības un uzņēmuma būvniecības vajadzībām iegūst kvalitatīvus zemes dzīļu resursus: kūdru, smilti, smilti–granti. Šī gada pirmajā pusgadā LVM guvis 1,7 miljonus eiro ieņēmumus no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem. Kopumā realizēti 576,6 tūkstoši kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 57,4 tūkstošiem kubikmetru vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Daļa LVM saražoto minerālo materiālu izmantoti sabiedrībai nozīmīgos būvobjektos, piemēram, valsts reģionālo autoceļu būvniecībā.
LVM klienti augstu novērtē būvizstrādājumu prasībām atbilstošo materiālu kvalitāti, pateicoties minerālo materiālu un to maisījumu ražošanas procesa atbilstībai starptautiski atzītiem standartiem.
Enerģētikā – zemākas cenas un apjoms
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no enerģētiskās šķeldas pārdošanas bijuši par 0,7 miljoniem eiro mazāki. Ieņēmumu kritumu ietekmējusi par 1,69 eiro/MWh zemāka pārdošanas cena un par 5,98 tūkstošiem MWh mazāks šķeldas pārdošanas apjoms. Apstiprinot LVM iesaisti atjaunojamās enerģijas attīstības veicināšanā, šī gada pavasarī LVM kā pirmais uzņēmums Latvijā saņēma PEFC piegādes ķēdes sertifikāta paplašinājumu – PEFC RED II sertifikātu. Tas enerģētiskās šķeldas pircējiem nodrošina pārliecību, ka biomasas izcelsme ir izsekojama, ilgtspējīga un vides prasībām atbilstoša.
Investīcijas infrastruktūrā
2025. gada pirmajā pusgadā investēti 17 miljoni eiro, tostarp 52% jeb 8,9 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā – meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Pārskata periodā būvdarbi pabeigti 12 kilometros un būvdarbi turpinās 103 kilometros meža ceļu, kā arī apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopgarumu 154 kilometri.
Meža meliorācijas sistēmu būvniecībai veikti projektēšanas darbi 11,1 tūkstoša hektāru platībā, būvdarbi pabeigti objektos 0,7 tūkstošu hektāru apjomā un būvdarbi turpinās objektos 14,6 tūkstošu hektāru apjomā.
Rūpes par dabas vērtībām
Dabas daudzveidības saglabāšana ir būtiska LVM meža apsaimniekošanas sastāvdaļa. No LVM valdījumā esošajām zemēm 26% tiek apsaimniekoti ar mērķi – dabas aizsardzība. LVM gādībā ir 23 dažādu veidu meža, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122,8 tūkst. hektāru platībā.
LVM vides ekspertiem ik gadu apsekojot plānotās saimnieciskās darbības vietas, valsts mežu teritorijās tiek fiksēti arvien jauni Eiropas Savienības nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamo sugu atradnes, kuru aizsardzības statusam tiek pielāgoti arī meža apsaimniekošanas darbi.
Papildus ikdienas vides aizsardzības darbiem uzņēmums īsteno arī vairākus starptautiskus vides projektus, kuru gaitā tiek atjaunoti dažādi Eiropas Savienības nozīmes biotopi un purvu ekosistēmas, testētas invazīvo sugu ierobežošanas metodes, veikti darbi ūdens kvalitātes uzlabošanai Toras upē u. c.
