Seminārā pelnu ienesi mežā ar tehniku demonstrēja eksperti no Somijas, savukārt ar 10 gadu ilgušā pētījuma rezultātiem par pelnu ietekmi uz koksnes krājas pieaugumu iepazīstināja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI “Silava”) zinātnieki.
Prioritāri – eglēm un priedēm
Koksnes pelnus ir iespējams izmantot meža mēslošanā, lai uzlabotu koku augšanas apstākļus un palielinātu to radiālo jeb stumbra caurmēra pieaugumu. Šāda veida mēslošana daļēji atrisinātu arī katlumājās radušos koksnes pelnu utilizācijas problēmu, atgriežot tos atpakaļ dabā.
Ieceri izmantot koksnes pelnus mežu mēslošanai LVM vērtē jau kopš 2015. gada, kad sadarbībā ar LVMI “Silava” tika uzsākts pilotprojekts un pētījuma veikšana par augsnes apstākļu uzlabošanu mežā. LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš skaidro:
“Ar pelniem augsnē ienes pārsvarā kāliju, fosforu, kalciju un boru. Šo mikroelementu saturs kūdrainās un nabadzīgās minerālaugsnēs ir ievērojami mazāks nekā citos meža tipos. Kamēr koki ir mazi, mikroelementi vēl pietiek, bet, sasniedzot vidēju vecumu un sākoties konkurencei par barības vielām, to var sākt pietrūkt, un audze sāk nīkuļot vai pat aiziet bojā.”
Mēslošana ar pelniem būtu lietderīga zemākas ražības audzēs. Pelnu barības vielas prioritāri vajadzīgas egles un priedes koku sugām, tām seko lapkoki.
Uz vietas mežā pelnu izkliedētāju darbībā demonstrēja Somijas uzņēmuma “Forest Vital” valdes priekšsēdētājs Petri Mikael Jykylä. Uz Latviju atvestā tehnika spēj kliedēt gan pulverveida, gan granulētus pelnus, kuru frakcijas lielums ir līdz 10 cm diametru. Pelni tiek izkliedēti 10 metru platā joslā uz katru pusi no pelnu ieneses mašīnas.
Pelnu ieneses demonstrējumā, pārbaudot tehnikas darbības iespējas Latvijas mežos, vienlaikus tika demonstrēts arī potenciālais pakalpojums, kādu, iespējams, pavisam tuvā nākotnē jau būs nepieciešams iepirkt un kas būs arī kā viens no klimata pārmaiņu mazināšanas instrumentiem, nodrošinot papildu CO2 piesaisti ilgtermiņā.
Iepriekšējo gadu pētījuma rezultāti – daudzsološi
Pētījumā tika vērtēta pelnu izmantošana vidēja vecuma audzēs, kurās tika ienestas 5 līdz 6 tonnas uz vienu hektāru meža. Rezultātā secināts, ka platākas gadskārtas veidojās uzreiz pēc pelnu ieneses. Kopumā papildpieaugums uz vienu hektāru ir 10 līdz 15 un pat līdz 30 m3 5 līdz 10 gadu laikā. Rezultāts atkarīgs no tā, kāds ir pelnu nodrošinājums ar barības vielām. Kopumā krājas pieaugums palielinās par 5 līdz 10 %.
Papildu pieaugums no pelnu ieneses lielāks bijis priežu audzēs, jo priede aug nabadzīgākās augsnēs. Turklāt, jo jaunāka audze, jo koksnes pieaugums ir lielāks.
Risinājums tehniskām problēmām
Demonstrāciju dienā LVM pārstāvji pārliecinājās par Latvijas mežizstrādes uzņēmumu un tehniskā servisa pakalpojuma sniedzēju atsaucību, jo pilotprojekta laikā nācās risināt arī tehniskas problēmas, kā tas nereti notiek, strādājot uz vietas mežā.
LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs stāsta:
“Meža tehniku uz pilotprojektu atveda no Somijas, līdz ar ko ārzemju uzņēmējam vienam pašam atrisināt tehniskās problēmas nereti ir diezgan sarežģīti. Labi, ja šādos izmēģinājumos piedalās kāds vietējā uzņēmuma pārstāvis ar atbalsta funkciju. Sarežģījumus bija iespējams atrisināt pat pēc ierastā darba laika beigām, kad SIA “Haitek Latvia” spēja nodrošināt salīdzinoši lielajai meža tehnikai nepieciešamo jauno riepu, kas bija pārplīsusi vakarā, pirms demonstrācijas dienas un vēlāk arī novērst radušos pelnu tvertnes bojājumus.
Liels paldies par iesaistīšanos arī zemnieku saimniecībai “Vairogi” un uzņēmumiem “BILLERUD Latvia”, SIA “Meliorceltnieks” un “Intrac Latvija” pārstāvjiem par padomu un vēlmi palīdzēt neatkarīgi no diennakts laika. Šādās reizēs, kad tiek izmēģināta jauna tehnika un pielietojot jaunas tehnoloģijas ir pat labi saskarties ar tehniskām problēmām, jo tas palīdz labāk sagatavoties pakalpojumam.”
