DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Latvijas Universitātes ornitologi aicina ziņot par apgredzenotajiem mājas strazdiem

Publicitātes foto.

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki jau septīto sezonu Engures ezera apkārtnē un Gulbenes novada Stradu pagasta Zeltalejā veic pētījumu par mājas strazdiem (Sturnus vulgaris). No apgredzenotajiem mājas strazdiem pētnieki saņem ziņas tikai par vienu no apmēram 80 putniem, tādēļ aicina iedzīvotājus iesaistīties, ziņojot par apgredzenoto mājas strazdu novērojumiem.

Līdzšinējie pētījumi parādījuši, ka Latvijas mājas strazdi uz ziemošanas vietām ceļo divos dažādos veidos – daļa ligzdošanas vietas pamet uzreiz pēc mazuļu izvešanas no ligzdas jau jūnijā un ceļo līdz Lietuvai, Polijai un Vācijai, kur barojas ar ienākušos augļu ražu. Savukārt otra daļa ir iemanījušies palikt Latvijas ligzdošanas vietās līdz pat septembrim–oktobrim un tad vienā paņēmienā aizlidot līdz ziemošanas vietām – Britu salām. Ja pie mums ir silta ziema, daži mājas strazdi paliek ziemot arī Latvijā.

Projektā “Gājputni kļūst par nometniekiem – migrējošo putnu uzvedības maiņa, pielāgojoties globālajām pārmaiņām” zinātnieki pēta, vai mājas strazdu atšķirīgas migrācijas paradumus nosaka iedzimtība vai vieta, kur strazdu mazuļi izaug, un kā veidojas tāda putnu uzvedība, kas vairs neuzsāk migrāciju, bet uzturas ligzdošanas vietās visu gadu – kļūst par nometniekiem. Projekts būtiski palielinās mūsu zināšanas par jaunu migrācijas uzvedības modeļu veidošanos gājputniem, lai prognozētu nākotnes scenārijus gājputnu izplatībā laikā un telpā. Tas ļaus paredzēt, kādu ietekmi tas atstās uz Zemes ekosistēmu un attiecīgi arī tautsaimniecību.

Pētniekiem katrs gredzenota putna atradums ir ļoti svarīgs. Īpaši, ja mājas strazdiem ir krāsains gredzens – pētnieki aicina ikvienu kļūt par sabiedrisko zinātnieku un par redzētajiem apgredzenotajiem mājas strazdiem ziņot projekta vadītājam Oskaram Keišam (oskars.keiss@lu.lv, 29236300). Pētnieki būs īpaši pateicīgi par iespēju strazdus ar krāsaino gredzenu saudzīgi sagūstīt, noņemt pievienoto datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal palaist brīvībā. LU Bioloģijas institūta Putnu gredzenošanas centrs būs ļoti pateicīgs arī par ikviena cita gredzenota putna ziņojumu, kam zināms gredzena numurs: centrs apkopo informāciju par visiem gredzenotiem putniem un apmainās ar informāciju ar ārzemju gredzenošanas centriem.

Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2023/1-0233 “Gājputni kļūst par nometniekiem – migrējošo putnu uzvedības maiņa pielāgojoties globālajām pārmaiņām” ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI