“2023. gada sākumā, kad tiek izveidota KEM, pārraudzībā nonāca enerģētikas politika. Brīdī, kad faktiski tika pārņemta enerģētikas politika, kurai gadiem iztrūka ilgtermiņa plānošanas, projektu attīstība nav notikusi. Vēsturiski no 2009. gada līdz 2022. gada uzbūvēti vien projekti 0,1 GW lielu jaudu. Tamdēļ mūsu darbības fokuss 2024. gadā bija vērsts uz regulējuma sakārtošanu, veidojot līdzsvarotu un ilgtermiņa enerģētikas nozares attīstību, rezultātā izstrādājot nozarē ilgi gaidītos ilgtermiņa plānošanas dokumentus – enerģētikas stratēģiju 2050. gadam, Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam, kā arī regulējumus atjaunīgo enerģijas jomā. Atjaunīgo enerģijas projektu virzība nav iedomājama atrauti no vides politikas, tāpēc arī vides regulējuma reforma, tostarp stingra uzraudzība ir viens no primārajiem uzdevumiem šogad un nākamgad,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Enerģētikas nozarē galvenās prioritātes ir enerģētikas pašpietiekamība, lēta enerģija Latvijas sabiedrībai, infrastruktūras noturība.
Atbilstoši enerģētikas stratēģijā veiktajiem aprēķiniem, Latvijas vajadzībām līdz 2030. gadam nepieciešams dažādots enerģijas ražošanas portfelis. Lai nodrošinātu Latviju ar elektroenerģiju, kuras patēriņš prognozēts ap 8–9 TWh, tie ir četri galvenie ražošanas avoti – hidroelektrostacijas (1500–1600 MW liela jauda), termoelektrostacijas (1000–1200 MW), saules elektrostacijas (1200–1500 MW) un vēja elektrostacijas (1200–1500 MW). Atbilstoši šādam ražošanas portfelim Latvijas potenciāls ir samazināt elektroenerģijas cenu no 80 eiro/MWh (2024. gada vidējā cena) līdz 65 eiro/MWh.
Vides jomā prioritārie virzieni ir vērsti uz ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, kas ietver administratīvā sloga mazināšanu, prasību standartizāciju un atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu mazināšana.
2024. gada jūlijā, kad KEM pārraudzībā, nonāca vides aizsardzības politika, tika identificēti vairāki riski vides prasību regulējumā, kas kalpoja par pamatu 2025. gadā uzsākt visaptverošu reformas īstenošanu vides prasību jomā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Vides prasību regulējums un jo īpaši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process lielā mērā bijis atrauts no pašvaldību attīstības plānošanas procesiem. IVN process bija gan birokrātiski smagnējs, gan vienlaikus, nedeva iedzīvotājiem pārliecību, ka to intereses tiek aizsargātas un ņemtas vērā. Rezultātā gadiem veidojusies plaisa starp projektu attīstītājiem un iedzīvotājiem. Tamdēļ bija nepieciešams izstrādāt un ieviest vides prasību noteikšanas un uzraudzības reformu, kas saprotami un paredzami savij pašvaldību attīstības plānus, iedzīvotāju intereses un tautsaimniecības izaugsmes vajadzības, kas ir šī gada un nākamā gadā risināmie jautājumi dienas kārtībā.”
Vides kvalitātes nodrošināšanu un aizsardzību vēsturiski definējis fokuss uz dažādiem tiesību ierobežojumiem, aizliegumiem, un, kas ne vienmēr sasniedzis mērķus. Tāpēc esam identificējuši nepieciešamību veidot regulatīvu pieeju, kur lielāks uzsvars ir sistemātisku uzraudzību un meklēt finansējuma avotus, resursus vides kvalitātes uzlabošanai.
Vides regulējuma reformas ietvaros šobrīd Saeimā tiek iesniegti IVN likumprojekta grozījumi, kas paredz, ka vēl pirms IVN procedūras uzsākšanas – pašvaldībai būs jāvērtē, vai iecerētais projekts atbilst teritorijas plānojumam. Ja projekts neatbilst tam, pašvaldībai būs jāpieņem izsvērts un atbildīgs lēmums – vai saskatāma nepieciešamība izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu konkrētās ieceres īstenošanai. Savukārt otra šī likumprojekta daļa, ko KEM prezentēja mediju pārstāvjiem 28. augustā, ir plašākas pašvaldību tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā.
Atbilstoši priekšlikuma piedāvājumam IVN likumprojektā paredzēts piešķirt pašvaldībām jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai, ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW. Par šiem grozījumiem IVN likumprojekta kopējā pakotnē tālāk būs jālemj Saeimai.
Lai gan vēja turbīnas vēsturiski iekļautas C kategorijā, kas paredzēta tikai dažādu piesārņojošo vielu apjoma uzskaitei, tām nav identificēts gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojuma veids. Šāda pieeja rada iespaidu, ka šie objekti tiek īpaši uzraudzīti, taču praksē šāda īpaša uzraudzības kārtība nav bijusi. Lai gan KEM piekrīt, ka tehniski vēja turbīnas nerada piesārņojumu vielu formā un tamdēļ nebūtu iekļaujamas piesārņojošo objektu sarakstā, KEM ieskatā, uzraudzībai šādiem objektiem ir jābūt.
“Līdz šī gada beigām plānojam izstrādāt noteikumus uzraudzības regulējumā, kas attiecas uz tādiem aspektiem, kā nodrošināšanās pret lāpstiņu apsalšanu, pieļaujamais mirguļošanas biežums vai trokšņa līmenis un kuru prasības šobrīd ir atrunātas tikai IVN vai tehnisko noteikumu tvērumā. Noteikumu izstrādes statuss, cita starpā, arī parunāts KEM un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās augusta sākumā,” uzsver Melnis.
Savukārt klimata jomā tiek vērsta uzmanība uz noturību mūsu sabiedrības labklājības un uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Galvenie KEM virzieni ir vērsti uz finansējuma piesaisti un efektīvu to izlietošanu tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai, noturība pret ekstrēmiem laikapstākļiem, kā arī nacionālo interešu aizstāvība Eiropā.
Šobrīd KEM strādā pie emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) stratēģijas, lai nodrošinātu, lai ar mazākām investīcijām Latvija sasniedz lielāko ieguldījumu CO2 emisiju samazinājumam tautsaimniecības nozarēs, panākot visaugstāko efektivitāti.
Arvien biežāk mēs sastopamies arī jūras uzplūdiem vēja brāzmu ietekmē un plūdiem stipru lietavu dēļ, kas nebija ierastākie plūdu cēloņi iepriekš. Apzinoties, ka vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem plūdu radīto seku mazināšanā ir savlaicīga preventīva rīcība un finansējuma pieejamība, KEM strādā gan pie riska pārvaldības regulējuma sakārtošanas, gan jaunas atbalsta programmas izstrādes. KEM mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju plūdu riska novērtēšanai visā Latvijā, veicināt agrīnu un efektīvu preventīvo pasākumu īstenošanu, un stiprināt uzraudzību.
KEM ir ieviesusi arī koordinācijas mehānismu vētru un plūdu gadījumos. Šī mehānisma ietvaros KEM ik ceturksni tiekas ar pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (CAK) pārstāvjiem, kā arī organizē praktiskas mācības. Tajās tiek simulēti dažādi riska scenāriji un notiek labās prakses apmaiņa. Nesen šādas mācības notika maija vidū un 28. augustā, iesaistot piecas pašvaldības – pa vienai no katra Latvijas reģiona. Arī turpmāk KEM plāno regulāri tikties un sadarboties ar speciālistiem, kas praksē nodarbojas ar plūdu risku novēršanu un mazināšanu.
Vienlaikus jau šobrīd Eiropā notiek plašas diskusijas par klimata mērķiem. Klimata politikai ir jāatbalsta tautsaimniecības nozaru attīstība, jāsniedz labumi ar jūtamiem ekonomiskiem ieguvumiem. Viena no jomām, kur Latvija ir izcīnījuši būtisku progresu, ir zemes izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors. KEM komanda panākusi, ka pieņemtajā regulā Eiropas Komisija iekļauj Latviju ES piecu valstu sarakstā, kurām šajā nozarē tiks piemēroti elastīgāki mērķi. Tas nozīmē, ka būs iespējamas mērķu izpildes ceļā adekvāti ņemt vērā Latvijas īpatnības.
Viena no Latvijas galvenajām prioritātēm ir cietās biomasas turpmāka izmantošana. Latvija atrodas Ziemeļu reģionā, un vairāk nekā 60% no kurināmā, ko izmanto apkurei Latvijā, ir biomasa. Biomasas izmantošana ir ļoti svarīga Baltijas reģionam enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības un arī enerģijas izmaksu ziņā, par ko turpināsies sarunas arī Eiropā.
