Ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās situācijas radīto saspīlējumu reģionā, kas prasa pastiprinātu uzmanību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un gatavību operatīvi nodrošināt energoapgādes nepārtrauktību dažādu apdraudējumu gadījumos, ministrs kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis enerģētikas infrastruktūras aizsardzības un energosistēmas noturības stiprināšanu.
Tiks veidota ciešāka sadarbība ar enerģētikas nozares uzņēmumiem – pārvades un sadales sistēmu operatoriem, kā arī energoapgādes komersantiem -, pilnveidojot darbības nepārtrauktības risinājumus un izstrādājot vienotus rīcības algoritmus ārkārtas situācijām.
Klimata un enerģētikas ministrs vienlaikus ir apņēmies veidot vienotu Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu energodrošības jomā. Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju strādās pie kopīgu energosistēmas rezervju veidošanas un kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu koordinācijas, šim mērķim piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Šāda sadarbība ir īpaši nozīmīga situācijās, kad nepieciešama ātra reaģēšana un energosistēmas darbības atjaunošana pēc dažāda veida apdraudējumiem. Kopīgu rezervju pieejamība un savstarpēji saskaņota rīcība ļaus efektīvāk novērst vai mazināt elektroapgādes pārtraukumu radītās neērtības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas attiecas ne tikai uz iespējamiem gaisa telpas apdraudējumiem, kas pēdējā laikā kļūst arvien jūtamāka pierobežā, bet arī uz dabas stihijām – spēcīgām vētrām, radot plašus elektrotīklu bojājumus vai palu radītiem riskiem.
Vienlaikus tiks turpinās darbs pie pašvaldību krīzes mācību organizēšanas. Šajās mācībās tiks izspēlēti arvien sarežģītāki un reālajām situācijām pietuvināti scenāriji, lai praksē pārbaudītu valsts institūciju, pašvaldību un sadarbības partneru gatavību, kapacitāti, savstarpējo koordināciju un resursu pieejamību dažādu krīžu gadījumos. Šovasar plānotas šādas divas mācības, pirmās – jau norisināsies nākamnedēļ.
“Lai arī šobrīd energoapgādes situācija valstī ir stabila un droša, un mēs neesam nonākuši situācijā, kādu piedzīvojām pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā 2022. gadā, kad dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni, tas nenozīmē, ka varam atslābt un ignorēt notiekošo. Jau savlaicīgi un tālredzīgi, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, mums ir jārūpējas, lai energoapgāde iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldību iestādēm būtu pieejama, stabila un droša,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ministra prioritāte ir nodrošināt, lai valsts, pašvaldības un energoapgādes uzņēmumi būtu savlaicīgi sagatavojušies nākamajai apkures sezonai, veidojot pietiekamus un samērīgus kurināmā krājumus ziemas periodam. Tas nepieciešams, lai novērstu situācijas, kādas atsevišķos gadījumos tika novērotas 2026. gada sākumā, kad siltumenerģijas komersantiem un iedzīvotājiem granulas nebija pieejamas iegādei.
Lai stiprinātu gatavību apkures sezonai, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ministra vadībā regulāri uzraudzīs kurināmā krājumu apjomu un cenu dinamiku, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus tiks īstenota proaktīva rīcība, lai savlaicīgi identificētu un mazinātu iespējamos riskus drošai apkures sezonas norisei.
Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem augstu energoresursu cenu situācijās, šovasar tiks praksē pārbaudīta pilnveidota Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), kas izveidota 2023. gadā. Sistēmas pārbaude ļaus pārliecināties ne tikai par tās tehnisko gatavību, bet arī par praktisku piemērojamību dažādos krīzes scenārijos.
Vienlaikus tiks pilnveidotas atbalsta programmas mājsaimniecībām, veicinot videi draudzīgu apkures risinājumu ieviešanu. Plānots paplašināt atbalsta iespējas, lai iedzīvotāji varētu iegādāties videi draudzīgas siltumapgādes iekārtas kā papildu risinājumu, ko iespējams izmantot līdztekus esošajām fosilā kurināmā apkures iekārtām. Tas stiprinās mājsaimniecību energoneatkarību un noturību apkures sezonas laikā, sniedzot lielāku elastību kurināmā izvēlē un mazinot energoresursu cenu svārstību ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem.
Visbeidzot, lai veicinātu investīcijas un ekonomisko izaugsmi, ministrs strādās pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pašvaldību lomas stiprināšanai jaunu ieceru attīstībā savā teritorijā.
Vienlaikus sadarbībā ar citām valsts institūcijām plānots pilnveidot regulējumu, lai paātrinātu aizsardzības sektorā stratēģisko būtisku projektu īstenošanu, vienlaikus saglabājot augstus vides aizsardzības standartus.
Par klimata un enerģētikas ministra darba prioritātēm līdz 2026. gada rudenim var noklausīties šī rīta Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” (skatīt. šeit!).
